Ekonomikas ministrija sola rast risinājumu, kā ģimenēm ar bērniem atvieglot dzīvokļa iegādi reģionos
Saeimā šodien sprieda, kā palīdzēt reģionos dzīvojošajām ģimenēm ar bērniem iegādāties pašiem savu mājokli. Deputāti uzdeva Ekonomikas ministrijai divu mēnešu laikā sagatavot priekšlikumus. Tikmēr arī galvaspilsētā vai tuvējā Pierīgā iegādāties dzīvokli jaunajā projektā kļuvis krietni "sālītāk". Daudzdzīvokļu namu attīstītāji saka, – diemžēl tādas ir reālās izmaksas.
Celtniecības materiālu cenu dramatiskais kāpums padarījis divu gadu laikā dzīvokļus jaunajos projektos pat par 40 000 dārgākus. Piemēram, ģimenei ar bērniem piemērots 90 kvadrātmetru trīsistabu dzīvoklis attīstītāja "Bonava" projektā Dreiliņos nu maksā 206 000 eiro.
Kopumā šī attīstītāja, uzreiz dzīvošanai gatavā tipveida divistabu dzīvokļa cena 40 kvadrātmetru platībai – 94 000 eiro, bet 50 kvadrātmetru trīsistabu dzīvoklis maksā 122 000.
Vēl lielākas cenas ir citiem attīstītājiem. Rezultātā spēja iekrāt pirmajai iemaksai netiek līdzi vai arī banka uzskata, ka mājokļa cena nu jau pārsniedz cilvēka kopējo maksātspēju.
"Tā pieejamība diezgan strauji krīt. Kad sākām šo projektu, mums ģimenes ar vidējiem ienākumiem 1800 eiro varēja iegādāties dzīvokli. Šobrīd tādas situācijas vairs nav. Tagad nevar. Tās cenas ir kāpušas. Te ir valstij jānāk palīgā jaunajām ģimenēm."
Daudzdzīvokļu māju būvētāji rosina atcelt valsts nodevu tikko uzcelto mājokļu pirkšanas darījumiem un paplašināt valsts grantu programmu "Balsts". Šobrīd "ALTUM" 8 vai 10 tūkstošu eiro apmērā dzēš hipotekāro kredītu tikai tām ģimenēm, kurās ir vismaz trīs vai četri bērni. Esot vajadzība, lai grants būtu jau no pirmā bērna.
"Ģimenei ar vienu bērnu tie varētu būt 5000, un tad, ejot uz augšu, daudzbērnu ģimenēm tas varētu augt līdz vairākiem desmitiem tūkstošu valsts granta, kur valsts dzēš pamatsummu."
Skepse par šādu priekšlikumu Ekonomikas ministrijā. Lielai daļai nodokļu maksātāju varētu būt iebildumi par valsts līdzekļu izdāļāšanu dzīvokļu iegādei. Valsts finanšu institūts "ALTUM" nekādas dižas problēmas ar mājokļu nepieejamību pagaidām nesaskata. Izsniegtās valsts garantijas, kas nodrošina zemāku pirmo iemaksu, tuvojas 25 000, un jauno pieteikumu skaits joprojām liels.
"Noteikti neatspoguļo to, ko gaidījām pavasarī, kad iestājās ģeopolitiskā krīze, tad enerģētika, tad procentu likmes. Pagaidām mēs to neredzam. Interese ir vienmērīgi augsta. Protams, ka šiem faktoriem būtu kaut kad jāstājas spēkā un šī interese jāsamazina, bet pagaidām mēs to neredzam."
Ekonomikas ministrija gan apzinās – dzīvokļu cenu kāpuma dēļ būtiska daļa vidusšķiras gan ir atmesta vēl tālāk atpakaļ iespējai iegādāties savu mājokli. "ALTUM" atbalstu lielākoties izmanto Rīgas un Pierīgas maksātspējīgās mājsaimniecības, bet ģimenēm ar bērniem reģionos ir krietni grūtāk tikt pie sava mājokļa.
"Piemēram, Latgalē tikai viens procents no garantijām izsniegts. Tur kreditēšana, maigi izsakoties, buksē. Mums jāsagatavo priekšlikumi, kā to situāciju risināt. Noteikti runāsim ar komercbankām, "ALTUM" un citiem speciālistiem, kā to risināt un kādam šim varētu būt izmaksas."
Tā kā bankām nepatīkot kreditēt padomju laika sērijveida dzīvokļus, pirmajai iemaksai prasot pat līdz 40%. Reģionos arī krietni zemāki ienākumi. Lai arī dzīvokļiem vecajās mājās esot vērojama cenu samazināšanās tendence, cilvēkiem jārēķinās ar būtiskiem papildu izdevumiem ēku renovācijā, siltināšanā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
