Sveču diena: ticējumi un tradīcijas, lai nākamais gads ir bagāts un laimīgs

Ziemas Māra, Sievišķie svētki. Maizes, arī govju pusziema. Pēc Gregora kalendāra Sveču diena ir 2. februāri.

"Zeme pēc gaismas piedzimšanas ir atpūtusies  un var sākt gatavoties jaunajam veģetācijas ciklam. Ziema šajā dienā satiekas ar pavasari. Svin Pērkona sievai par godu," teic folkloriste Aīda Rancāne.

Ja runājam par ēšanu, arī te ir dažādas paražas. Piemēram, lai gads būtu jautrs un pats cilvēks – skaists, Sveču dienā jādzer daudz alus, jāēd cūkas gaļa, daudz jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi. Nedrīkst ēst vārītus kāpostus, jo tika uzskatīts, ka tad tie augs gari un tārpaini.

"Sievas ēd dzērvenes, dzer alu, brauc ciemos. Sveču dienu svēta lielās gavilēs, lai nākamais gads būtu bagāts un laimīgs. Dziedot sauc Sauli, lai tā parādās. Pēc šīs dienas pareģo pavasari un nākamo ražu," stāsta A. Rancāce.

"Sveču diena ir  izpriecu svētki, kad vajag gardi mieloties un daudz smieties," saka dabas un laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs.

Viņam ir savi ieteikumi, par Sveču dienas tradīcijām un ticējumiem: "Ja ar Sveču dienā tecinātiem taukiem apsmērē lemešus – šo zemi nerok kurmji un zirgus nekož dunduri. Ja pusdienlaikā saule, būs agrs pavasaris, bet vasara lietaina. Ja Sveču diena skaidra un saulaina, tad līdz Lieldienām būs vēl daudz sniega. Ja Sveču dienā ilgi saule – būs slikts siena laiks."

Šajā dienā latvieši lēja sveces no aitu taukiem vai vaska. Sveču liešana bija galvenā aktivitāte. Senie latvieši ticēja, ka tieši šajā dienā lietās sveces deg visgaišāk un visilgāk. Pasākumam bija jābūt jautram, jo ticējumi paredzēja, ka, ja lējējs esot dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu un sprakšķot.

"Lej sveces, kas der aizsardzībai un dziedniecībai. Vāra biezu putru, tā, lai sveces vidū stāv. Dažviet lielo sveci saimnieks gatavoja jau pirms sveču dienas," stāsta A. Rancāne.

Daudz ticējumu ir par matu ķemmēšanu, lai mati nebūtu sveķaini, visu gadu nestāvētu kā sveces, lai nevairotos utis. A. Rancāne neaizmirst piebilst, ka nedrīkst matus sukāt! Un šī esot diena, ka sākt aust.

Ticējumi:

• Ja ar Sveču dienā tecinātiem taukiem apsmērē lemešus – šo zemi nerok kurmji un zirgus nekož dunduri.
• Ja pusdienlaikā saule, būs agrs pavasaris, bet vasara lietaina.
• Ja Sveču dienā ilgi saule – būs slikts siena laiks.
• Ja Sveču dienā saule gaiši spīd, tad nāks vēl vairāk sniega, nekā priekš tam ir snidzis.
• Apmākusies Sveču diena sludina labu gadu, spoža sliktu.
• Ja Sveču dienā sniegs tik daudz kūst, ka vērsis var padzerties, būs labs gads.
• Ja Sveču dienā ir piesarmojuši koki, tad to gadu būs bagāta vasara.
• Meitas Sveču dienā matus nesukā, jo kas matus Sveču dienā sukā, tam viņi visu gadu kā sveces stāv.
• Sveču dienā nevar sukāt galvu, lai neaugtu utis.
• Sveču dienā pīlādžu runga jānes no meža par plecu mājās, rungas resgalis jātur uz priekšu, tievgalis uz muguras. Ja ar šo rungu iebada kurmju rakumos, tad tie vairs neceļ zemes.
• Sveču dienā jāaizsprauž aiz griestiem pīlādža runga ar kuru tad pavasarī jābaksta kurmju rakumi, tad viņi vairs necels zemes.
• Ja Sveču diena ir apmākusies un nāk sniegs, tad bites daudz spieto un tām ir arī daudz medus.
• Lai mušas iznīktu, Sveču dienā visas caurās lietas jānoliek tumšā vietā un ap māju priekš saules lēkta jāapvelk dzirnu akmens.
• Sveču mēnesī kaķis peļu neredz, tādēļ viņš jābaro, lai nenomirst badā.
• Sveču dienā nedrīkst adīt, citādi lopi krūmos izdurs sev acis.
• Lai vasarā govis neēstu dunduri, tad Sveču dienā vajaga govis mazgāt ar sniegu.
• Sveču dienā nevar dzirdināt govis, lai tās ganos nebizo.
• Lai būtu skaists, tad Sveču dienā jādzer alus vai jāēd sarkanas ogas.

Avots: valoda.ailab.lv