"Vēzis nav iesnas, ko var uzveikt gada laikā": kur aug kājas rīdzinieku neapmierinātībai ar pašvaldību?

Rīgas domes (RD) deputātu uzmanību jautājums izpelnījās, lemjot par pilsētas Attīstības departamenta sagatavoto atskaiti, kurā vērtēts progress galvaspilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas mērķu sasniegšanā 2022. gadā.

Realitāte bēg no 2030. gada mērķa

Atskaitē minēts, ka desmit gadu laikā no 2012. līdz 2022. gadam rīdzinieku apmierinātība ar pašvaldības darbību nokritusies no 69,1 līdz 43 procentiem, tādējādi turpinot attālināties no mērķa līdz 2030. gadam šajā ziņā sasniegt 75% apmierinātības līmeni.

Pēdējā gada laikā vien, salīdzinot ar 2021. gadu, iedzīvotāju apmierinātība ar Rīgas pašvaldības darbu samazinājusies par 17 procentpunktiem, – rāda pēc domes pasūtījuma pētījumu kompānijas "Latvijas fakti" 2022. gadā veiktā rīdzinieku aptauja.

"Varbūt pat būsim vēl zemāk?"

Debates par šo satraucošo tendenci trešdienas RD sēdē atklāja opozīcijas deputāts Konstantīns Čekušins (S), kurš nesen ievēlēts "Saskaņas" valdē un partijas domes vadītāja amatā.

"Jūs varat redzēt, ka 2022. gadā rādītājs ir praktiski tāds pats, kā bija 2008. gadā. Un kur mēs būsim nākamgad, ir ļoti liels jautājums. Varbūt pat būsim vēl zemāk," viņš pieļāva.

Šāda replika sapurināja pašreizējo domes pozīcija un tribīnē kāpa Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone (JV). "Mēs visi redzam, ka tā lejupslīdošā līkne, kur mēs esam, ir sākusies nevis mūsu laikā, bet tieši "Saskaņas"/"Gods kalpot Rīgai" laikā, " viņa atzīmēja.

Vēzis ielaistā stadijā

"Un es gribētu salīdzināt to ar slimību. Šobrīd tā slimība ir ielaistā stadijā vēzis, kuru ir radījusi korupcija, nepotisms, egoisms, vienaldzība un visas tās darbības, kas ir novedušas Rīgu tādā stāvoklī," sacīja Andersone.

"Mēs, kas esam nākuši ar ļoti cēliem mērķiem izglābt Rīgu, un arī es redzu ikdienā, kā mūsu kolēģi ikdienā ar to strādā, un visa koalīcija un vadība strādā ar to, lai mēs varētu atdzīvināt šo, kā lai saka, ielaisto slimību. Un, kā mēs visi zinām, vēzis nav iesnas, ko varam izārstēt mēneša vai gada laikā."

Domniece no tribīnes aicināja kolēģus turpināt strādāt: "Turpinām redzēt to mērķi, uz ko mēs ejam. Nedrīkstam pagurt. Un arī rezultāti sekos."

Būtiski šo rādītāju ņemt vērā

Pilsētas Attīstības departamenta atskaitē, kurā atspoguļots iedzīvotāju apmierinātības samazinājums ar pašvaldības darbu, minēts, ka to ietekmē dažādi faktori, tai skaitā ekonomiskā situācija valstī. "Taču būtiski šo rādītāja attīstības tendenci ņemt vērā," uzsvērts dokumentā.

Ikgadēja iedzīvotāju aptauja "Rīgas iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbu un procesiem pilsētā" tika veikta pagājušā gada augustā un septembrī. Kopumā tika aptaujāti 2207 rīdzinieki no visām 58 galvaspilsētas apkaimēm.

Aptauja rāda, ka, piemēram, iespēja piedalīties pilsētas attīstības plānošanas pasākumos un lēmumu pieņemšanas procesos, izteikt savu viedokli pērn apmierinājusi vien 30% rīdzinieku, kamēr neapmierinātību par to pauduši 39% aptaujāto.

Bet iespējas saņemt informāciju par pašvaldības darbu apmierinājusi 40% rīdzinieku, kamēr pretēju viedokli izteikuši 34% respondentu.

Kritisko noskaņojumu saista ar "smagu" gadu

"Analizējot rādītāju izmaiņas salīdzinājumā ar 2021. gadu, Rīgas iedzīvotāju vērtējums ir kritiskāks, kas lielā mērā skaidrojams ar to, ka 2022. gads sabiedrībai ir bijis smags, to pavada dažādas krīzes – kā COVID 19 pandēmijas sekas, karš Ukrainā, energoresursu krīze, inflācija," teikts Attīstības departamenta sagatavotajā atskaitē.

"Šie notikumi negatīvi ietekmējuši sabiedrības noskaņojumu un attiecīgi attieksmi pret notiekošo. Ir kritusies sabiedrības uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām."

Par ko aug rīdzinieku neapmierinātība

Kopumā no 30 rādītājiem, kas iekļauti rīdzinieku aptaujā, lielākajā daļā – 17 pozīcijās – rezultāti 2022. gadā ir pasliktinājušies, 8 pozīcijās nav būtisku izmaiņu, 5 rādītājos ir pozitīva tendence.

Rīdzinieku neapmierinātība viskrasāk pērn augusi par:

• pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu pakalpojumu pieejamību (mīnus 21 procentpunkts, salīdzinot ar 2021. gadu);
• apbūvētās vides kvalitāti (mīnus 14 procentpunkti);
• iespējām pārvietoties ar velosipēdu Rīgas pilsētā (mīnus 12 procentpunkti);
• mājokļu piedāvājumu (mīnus 11 procentpunkti);
• mājokļu kvalitāti (mīnus 7 procentpunkti);
• vides pieejamību mājokļos – lifti, uzbrauktuves u.tml. (mīnus 5 procentpunkti).

Pozitīvas izmaiņas 2022. gadā novērotas gājēju (plus 6 procentpunkti) un transporta (plus 4 procentpunkti) infrastruktūras kvalitātē. Iedzīvotāji augstāk vērtē arī uzņēmējdarbības aktivitāti apkaimē (plus 6 procentpunkti), tīrību apkaimē (plus 4 procentpunkti), kā arī personisko un mājokļa drošību ( plus 4 procentpunkti).