Atgriešanās Sīrijā man būs nāves spriedums, stāsta sīrietis, kurš uzturas Latvijā

Vēl šajā pavasarī Muhameds studēja interneta tehnoloģijas Maskavā un papildus tam strādāja vietējā austrumu restorānā par menedžeri un bārmeni.

Saņemot pavēsti par iesaukšanu Asada armijā un uzzinot, ka viņa uzturēšanās atļauja Krievijā netiks pagarināta, vienīgais risinājums bija – bēgt.

Sīrijā vēl pagaidām dzīvo viņa vecāki ar mazo māsu, divi brāļi gaida pārējo ģimeni Vācijā, vēl divi brāļi bēgot iestrēguši Grieķijā. Loģisks kļūst jautājums, kādēļ vīrieši spēka gados tomēr nedodas atpakaļ uz dzimteni, lai aizstāvētu savu ģimeni, bet meklē patvērumu Eiropā? Muhamedam uz šo jautājumu ir sava atbilde.

Neviens nezina, pret ko būs jākaro. Ir valdības spēki, ir Islāma valsts, viena cita islāma partija, kas ir pret Islāma valsti, ir arī Brīvības armija, Kurdu karotāji. Tie visi ir sīrieši! Ja tu karosi pret tiem, tu tāpat nogalināsi savus brāļus. Ja tu negribi asinis, negribi nogalināt –  ir jābēg prom.

Muhameds, tāpat kā vairāki citi sīrieši, Krievijas cilvēku tirgoņiem samaksāja 6 tūkstošus eiro, lai nokļūtu Zviedrijā. Taču sākumā bija jānokļūst Latvijā. Naktī, brienot cauri pielijušiem biezokņiem. Vienam no viņa tautiešiem ceļojums beidzās turpat mežā.

Visapkārt bija ūdens, bridām kādas 30 stundas. Manam draugam, kurš nomira, bija 45 gadi. Viņš bija pārguris un nomira ar sirdstrieku. Turpat arī pakrita. Vīrs, kas mūs veda uz Latviju, solīja, ka piezvanīs kādam, lai savāc viņu.

Pārējie sīrieši turpināja ceļu, un netraucēti šķērsoja Latvijas–Krievijas robežu pa mežu. Ar autobusu aizbrauca uz Rīgu, kur vairākas dienas dzīvoja viesnīcā. Tad ar Sīrijas vadītāja apliecību kā vienīgo dokumentu rokā kāpa uz prāmja, lai dotos uz Igauniju. Tallinas ostā sīriešus jau gaidīja drošībnieki. Turpmākie divi mēneši pagāja cietumā.

Deportēti uz Latviju, sīrieši nekavējoties pieprasīja bēgļa statusu. Pašmāju policisti bijuši krietni laipnāki un saprotošāki par igauņiem. Tagad viņš dienas pavada garlaicībā Muceniekos, reizi pa reizei aizbrauc uz Rīgu.

Atbilde būs 28. novembrī, taču izskatīšana var ievilkties. Kādam viņa draugam bija jāgaida 11 mēneši, līdz viņš saņēma atļauju palikt Eiropā. Muhameds nezina, cik ilgi valsts izskatīs viņa prasību, bet labprāt strādātu jebkādu darbu. Paradoksāla situācija – bēgļi nīkst, grauž saulespuķu sēklas, bet strādāt nedrīkst.

Muhameds ir pārliecināts, ka Sīrija kā vienota valsts nekad vairs nepastāvēs. Miers iestāsies tikai tad, kad valsti sadalīs. Tikmēr Muhameds, tāpat kā tūkstošiem tautiešu, visticamāk, dzīvos Vācijā, kur ir radinieki, kas palīdzēs iekārtoties darbā un nostāties uz savām kājām.

Sīrijas kaimiņos – Lībijā, Turcijā – sīriešu bēgļus uztver naidīgi, un tur neesot nekādu iespēju dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi…