Lietuvā valdība atbalsta papildu nodokli banku peļņai; Latvijā ar ideju iepauzē
Solidaritātes maksa – tā Lietuvā simboliski sauc plašas diskusijas raisījušo ideju faktiski ar papildu pagaidu nodokli aplikt komercbanku peļņu. Tai sagaidāms milzīgs pieaugums, lielā mērā pateicoties Eiropas Centrālās Bankas pēdējā gada jaunajai monetārajai politikai – dramatiski celt procentu likmes, cenšoties "nokaut" augsto inflāciju.
Tas izraisījis blakus efektu. Kredītu procentu likmes klientiem patlaban ir augstas, noguldījumu – joprojām zemas. Tas ļauj pamatīgi iedzīvoties uz šo likmju starpību, kā arī, izdevīgi turot naudu centrālā bankā, un faktiski – pelnīt, īsti pat neko nedarot. Lietuvā lēš, ka turienes bankas šogad varētu pat trīskāršot savu tradicionālu peļņu, sasniedzot miljardu eiro.
Tad nu kaimiņu politiķi sāka spriest, ka baņķieriem jādalās. Solidaritātes vārdā jauns nodoklis banku virspeļnai, lai to tālāk novirzītu militārās infrastruktūras stiprināšanai. Šādi plānots turpmākajos gados iekasēt aptuveni 400 miljonus eiro. Solidaritātes maksas apmērs bankām būšot mazāks, ja tās palielinās noguldījumu procentu likmes un samazinās aizdevumu procentu likmes.
Paralēli gan diskusijas, vai bankas gluži vienkārši nepārliks šīs izmaksas tālāk uz saviem klientiem un vai šāds nodoklis neatbaidītu potenciālus ieguldītājus.
"Viņu pirmie jautājumi par investīciju vidi Lietuvā patiesībā nav saistīti ar nodokļu sistēmu. Tie ir par mūsu valsts drošību, par enerģētisko drošību."
Lietuvas valdība šonedēļ atbalstīja šo jauno nodokli un aicināja Seimu lemt par attiecīgo likumprojektu steidzamībās kārtā.
Sekojot lietuviešu piemēram, politiskas diskusijas par šādu ideju, proti, pagaidu papildu nodokli komercbanku virspeļņai sākās arī Latvijā. Galu galā situācija šajā nozarē mums ir ļoti līdzīga kā pie kaimiņiem.
Līdzīgi kā Lietuvā, arī Latvijā pašas komercbankas šādu iniciatīvu, protams, ar atplestām rokām negaida.
"Šis signāls nav īpaši pozitīvs, domājot par tādu pozitīvu investīciju vidi Latvijā. Tiek arī piesaukti šie argumenti par kūtro finansēšanu un nepietiekošo konkurenci. Jautājums, vai šādas iniciatīvas to sekmētu?"
Šīs diskusijas par kreditēšanu un procentu likmēm starp mūsu centrālo banku un kredītiestāžu pārstāvjiem publiskajā telpā jau aizgājušas netipiski pasīvi agresīvos toņos.
Kārlis ļoti precīzi apraksta problēmas kreditēšanas jomā. Jautājums kādēļ šāda pelnītspēja nevilina jaunus tirgus spēlētājus? Mana hipotēze – pārāk mazs tirgus, un esošie spēlētāji ar pietiekami dziļām kabatām. Asiņainai cīņai par tik nelielu kumosu daudzi nav gatavi. https://t.co/kmecKW8umS
— Uldis Rutkaste (@rutkaste) April 5, 2023
Šī brīža kredītportfeli salīdzināt ar peļņu pirms pieciem līdz septiņiem gadiem, kad Latvijā darbojās nerezidentu bizness, ir līmenis. No Latvijas Bankas gaidītu ko vairāk.
Mārtiņ, es Tavā vietā, protams, arī cīnītos. Bet vai pēdējos gados nav stāsts par uzkrājumiem, kas nerealizējās zaudējumos, vai zaudējumiem no atsevišķiem finanšu instrumentu tirdzniecības darījumiem? Un vai vēlētos pie šī jautājuma atgriezties, kad būs zināma šī gada peļņa? ;)
— Uldis Rutkaste (@rutkaste) April 5, 2023
Pēdējā Latvijas Bankas prognožu izziņošanas pasākumā – atšķirībā no iepriekšējām reizēm – pat nebija atnācis neviens komercbanku ekonomists.
Finanšu ministrs gan joprojām domā, ka spēs panākt kādu vienošanos ar bankām. Līdz tam, ideja par papildu nodokli piebremzēta.
"Vairāk varēšu komentēt pēc sarunu raunda ar bankām. Redzu banku pusē vēlmi situāciju mainīt. Skatīsimies, kā mums izdosies, bet vienkārši tas noteikti nav."
Latvijas finanšu iestādes pērn nopelnīja 325 miljonus eiro. Lēsts, ka šogad šī summa varētu sasniegt aptuveni 700 miljonus eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
