Tiesībsargs un žurnālisti Saeimas vēlmi ātrā tempā pieņemt grozījumus, kas ierobežotu informācijas pieeju, sauc par "draudu demokrātijai"

Tomēr parlamentārieši ar šo soli būtu būtiski ierobežojuši gan žurnālistu darbu, gan iedzīvotāju spējas un tiesības uzzināt būtiskus faktus par Valsts un pašvaldību iestāžu darbu.

Pirms Lieldienām Saeimas darba kārtībā negaidīti parādījās likumprojektu pakete, kas būtiski apdraudētu informācijas atklātību Latvijā. Tiesībsargs sarunā ar "Nekā personīga" to apzīmē īsi – tas ir tiešs drauds demokrātijai.

Diviem likumiem – "Par valsts noslēpumu" un "Informācijas atklātības likumam" būtu jāveido līdzsvars, kā sargāt informāciju, kas svarīga valstij un kā atklāt to, kas svarīgs sabiedrībai.

Slepenas ziņas – sākot ar armijas plāniem un beidzot ar specdienestu aģentu vārdiem aizsargā likums "Par valsts noslēpumu". Ziņas iedala trīs kategorijās – konfidenciālā, slepenā un sevišķi slepenā informācija. Ar to var iepazīties tikai cilvēki, kam ir īpaša specdienestu izsniegta pielaide. Ja noslēpums tiek izpausts – cilvēkam iestājas kriminālatbildība.

Savukārt "Informācijas atklātības likums" regulē kā notiek tādas informācijas aprite, kas jāsargā īslaicīgi. Kad šo informāciju vairs nav nepieciešams slēpt, likums uzdod par pienākumu to padarīt publisku.

Tie ir  "Ierobežotas pieejamības" dokumenti- personīga informācija, komercnoslēpums un citas. Starp tiem ir kategorija "Dienesta vajadzībām", kurā ietilpst arī tās ziņas, ko Latvijai nodod partnervalstis. Citās valstīs šīs ziņas pielīdzinātas noslēpumam un tiek stingrāk sargātas.

Aprīļa sākumā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzklausīja trīs Latvijas specdienestus. Tie iesaka informācijas sadaļu "Dienesta vajadzībām" pārcelt uz likumu "Par valsts noslēpumu" un iekļaut trešajā noslēpuma kategorijā – "konfidenciāla informācija", lai partnervalstu sniegtās ziņas varētu sargāt rūpīgāk. Deputāti bez ierunām piekrīt. Žurnālistiem vai nevalstiskajam sektoram, kas ikdienā ar informāciju strādā, viedoklis netiek pajautāts.

Par 4.aprīļa komisijas sēdē lemto tikai nejaušības dēļ uzzināja sabiedriskās politikas centra "Providus" vadītāja Iveta Kažoka un sāka celt trauksmi, ka it kā formālās izmaiņas patiesībā būtiski ietekmēs informācijas pieejamību Latvijā.

Iveta Kažoka

"Providus" vadītāja

Nākamajā dienā dzirdu, ka manu kolēģi, kura pieteicās arī uz šīs komisijas sēdi par citu jautājumu – par grozījumiem imigrācijas likumā, ka viņai neļauj attālināti pieslēgties, līdz ar to viņa nezina, kas notiek ar šo likumprojektu. Un no Žurnālistu asociācijas nāk signāls, ka Saeimas deputāti jau visu nobalsojuši, ka rīt tas tiks izskatīts Saeimas sēdē un uzreiz pieņemts visos lasījumos. Tajā brīdī jautājums par to, kas te notiek, kļūst īpaši akūts. Un mēs sākam modelēt situācijas, kas notiek, ja šis likumprojekts tiek pieņemts, un saprotam, ka ir ļoti slikti.

Tā kā deputāti uzklausīja tikai specdienestus, viņi bija palaiduši garām, ka izmaiņas attiektos uz lielu informācijas apjomu, kas nav tikai saistīts ar NATO un starptautisko sadarbību. Valsts pārvalde bieži noslepeno dokumentus, par kuriem nevēlas atbildēt sabiedrībai. Katrā valdības sēdē  daļa jautājumu tiek lemti aiz slēgtām durvīm. Nereti to dara tikai, lai slēptu nesaskaņas koalīcijā vai nespēju pieņemt lēmumus. Piemēram Covid pandēmijas laikā aiz grifa "Dienesta vajadzībām" slēpa gan vakcīnu iepirkumu, gan pandēmijas ierobežošanas plānu apspriešanu, lai gan tā tieši attiecās uz katru iedzīvotāju. Šo informāciju var pieprasīt saskaņā ar Informācijias atklātības likumu. Bet specdienestu piedāvātā kārtība to vairs neļautu, jo šīs ziņas būtu valsts noslēpums. Tas attiektos uz daudziem dokumentiem- piemēram arī uz ekonomikas ministres Ilzes Indriksones vēstuli ar mudinājumu rast ātru risinājumu sankcionēta krievu miljardiera uzņēmuma darbības turpināšanai Latvijā.

"Principā tas atļauj jebkurai valsts iestādes vadībai noteikt jebkurai informācijai, kas, viņuprāt, kaitē iestādes darbam noteikt valsts noslēpuma statusu un tālāk nav nekāda veida, kā kāda iestāde vai persona varētu ar šo cīnīties," saka Kažoka.

Savukārt Latvijas žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja, žurnāliste Zane Mače norāda: "Daudzas lietas nevarētu uzzināt, tostarp noziegumus valsts iestādēs."

Tikmēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raidonds Bergmanis (AS) pauda: "Izlasot mērķi, man neradās daudz jautājumu, bet skaidrojumā no NVO, droši vien ir arī šāda šķautne šim likumam."

Ierobežoto pieeju dokumentiem nosaka katras iestādes vadītājs. Kas tiek noslepenots un ar kādu pamatojumu – neviens nekontrolē. Tas radīja bažas, ka noslēpuma grifu turpmāk varēs uzlikt nesaprātīgi plašam informācijas apjomam un sabiedrībai nebūs iespēju par to uzzināt.  Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka šis bijis bīstams precedents.

"Nevar tik nozīmīgus likumus pieņemt labas pārvaldības principiem, un tas ir ļoti liels drauds demokrātijai," norāda tiesībsargs.

Savukārt zvērināta advokāte Iveta Pazare norāda:"Likumdevējs tā vietā, lai vērtu visus apsvērumus, izmanto savas zināšanas, kā ātrāk šo likumdošanas iniciatīvu izdzīt cauri parlamentam. Un tajā brīdī, kad trauksmi ceļ žurnālisti un nevalstiskais sektors, kas ikdienā nodrošina sabiedrības intereses, viņi tika klaji ignorēti."

Pēc žurnālistu un nevalstisko organizāciju spiediena deputāti lēmuma pieņemšanu atlika par divām nedēļām. Arī Satversmes aizsardzības birojs pielaboja savus priekšlikumus. Šonedēļ vispirms komisija un pēc tam Saeima nolēma, ka iestādēm būs jāizsniedz žurnālistiem saraksti, kur uzskaitīs informācijas veidus, tēmas un dokumentus "dienesta vajadzībām".

Būs arī iespēja vērsties tiesā un apstrīdēt vai īpašais statuss informācijai uzlikts pamatoti.

Lai gan par šo grozījumu deputāti vienojās komisijā, pirms Saeimas sēdes tas no dokumentiem bija pazudis. Komisijas konsultants to gluži vienkārši esot aizmirsis pierakstīt.

Iespēja vērsties tiesā, lai pārbaudītu informācijas noslepenošanas pamatotību ir jauna. Tādas tiesu prakses Latvijā nav. Nav arī zināms, cik liels informācijas apjoms ir aizslepenots un kāpēc.

Raidījumam "Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka par strīdīgajiem grozījumiem pirms to nonākšanas Saeimā diskutēts arī pašā augstākajā slepenības līmenī Nacionālajā drošības padomē, ko vada Valsts Prezidents Egils Levits un arī tur tie akceptēti kā pieņemami. Raidījums Rīgas pilij lūdza oficiāli apstiprināt, ka tas tiešām ir noticis, bet prezidenta kanceleja atbildēja, ka padomes sēdēs lemtais ir noslēpums un šādas ziņas nav izpaužamas.