Latvijā, atšķirībā no ārvalstīm, Darba svētkus aizvada ar krietni mazāku vērienu. Šogad pavisam mierīgi. Uz atsevišķu mītiņu pulcējās tikai Latvijas Krievu savienība. Savukārt arodbiedrības skaidro, ka daudz spēka prasījis nesenais skolotāju protests. Arī TV3 Ziņu aptaujātie iedzīvotāji atzina, ka šī viņiem ir parasta brīvdiena.
Kamēr daudzviet pasaulē Darba svētkus jeb Starptautisko strādnieku dienu pavada plaši pasākumi, pie mums Latvijā, izņemot atsevišķas politiskas akcijas, viss mierīgi un cilvēkiem parasta brīvdiena.
1. maijs, Starptautiskā Strādnieku diena jeb Darba svētki Latvijā, jau ilgstoši lielu vērību neizpelnās, kamēr citviet pasaulē plaši un krāšņi gājieni vai citas akcijas, gan sociālistiski noskaņotiem politiķiem atgādinot par sevi, gan darbaņēmēju apvienībām – par darbaļaužu nozīmi un tiesībām.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā stāsta, ka citos gados 1.maijā notikušas, piemēram, mazākas kopā sanākšanas vai konferences, bet šogad daudz pūļu jau prasīja nesenais pedagogu protests. Tādas vērienīgas demonstrācijas tiek pietaupītas situācijām, kad tās tiešām nepieciešamas.
"Mēs jau tāpat strādājam ļoti daudz, no mūsu viedokļa reizēm vajag to darba dzīvi, ģimenes dzīvi un atpūtu kaut kā harmonizēt. Tajā brīdi, ja jau ir padarīti lieli darbi, nav obligāti vēlreiz Triumfa arkai cauri iet," saka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Ierasti 1. maijā Latvijas Sociālistiskā partija rīkoja mītiņu Grīziņkalnā pie pieminekļa, kas uzsliets par godu 1905.gada revolūcijai. Šogad izcēlās cits politiskais spēks.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Viens no ļoti retajiem, ja ne praktiski vienīgais, 1. maija pasākums, kas šodien notika, bija Esplanādē pie Raiņa pieminekļa. Sava veida mītiņš, ko rīkoja Latvijas Krieviju savienība.
Sarkani baloni, sarkani karogi, sarkanas lentītes ap kaklu, dziesmas un uzrunas pamatā krievu mēlē. Lai arī uzrunās pasākuma dalībniekus sveica 1. maija svētkos, saturiski tās vairāk par Latvijas krievu, nevis darba ņēmēju tiesībām – sākot no atceltajām 9. maija svinībām, beidzot ar mācību valodu Latvijā.
"Mēs esam sadūrušies ar problēmu, ko vairāk nedrīkst ignorēt. Rusofobija ir sasniegusi apogeju, bet mēs šodien neesam šeit, lai žēlotos. Mēs šodien esam šeit, lai rīkotos," teica Rīgas domes deputāte Inna Djeri (Latvijas Krievu savienība).
Kādam kungam cepurē ar uzrakstu "Krievija" pasākums gan beidzās ļoti ātri un kārtības sargu pavadībā. Atsevišķu burkšķēsanu mītiņotājos arī izraisīja atnākušie cilvēki ar Ukrainas karogu uz pleciem.
Tieši šodien pirms 103 gadiem uz savu pirmo sēde sanāca pirmais brīvi vēlētais Latvijas parlaments – Satversme sapulce. Biežāk gan šis datums cilvēku prātos ir Darba svētki. Kā TV3 Ziņām atklāja sastaptie iedzīvotāji, šai nozīmei viņi lielu uzmanību nepievērš.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Īpaši atpūšos. Dārziņā bišķin pastrādāju savā privātmājā. Īpaši neko," teica Anna.
Savukārt sastaptais Juris piebilda: "Agrāk, kad bija 1.maijs, gājām demonstrācijās. Šajos laikos varbūt savādāk. Kam brīvs, kam jāstrādā."
Bet Jānis norādīja: "Galīgi neder. Es vispār nesaprotu, kāpēc viņus svin. No padomju laikiem te ievilkti. Es labprāt šodien, strādātu, bet man brīvdienu iedeva."
