Tā ir realitāte: vardarbībā cietušam bērnam uz terapiju jāmēro pat 100 kilometru
Ir gadījumi, kad cietušais vairākus mēnešus tiek vadāts uz terapiju Rīgā, mērojot pat vairāk nekā 100 kilometrus, – aprakstot vardarbībā cietušiem bērniem pieejamo atbalstu, atzīmē "Centra Dardedze" pārstāve Laila Balode. Speciālistes vērtējumā, šajā jomā "kopējo bildi" neviens īsti neredz. Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Gunita Kovaļevska atzīst, ka šajā ziņā vēl daudz darāmā.
Vērtējot mehānismus, kas sargā bērnus no vardarbības, Balode kā jumta problēmu izceļ sistemātiskuma trūkumu šajā jomā: "Kopējo bildi" bērna labākajās interesēs tā īsti neviens neredz un situāciju nekoordinē".
"Šim apgalvojumam var piekrist," atzīst arī VBTAI vadītāja: "Bērns ir jāredz jebkurai no iesaistītajām institūcijām, kuras redzeslokā viņš nonāk. Ir pilnīgi skaidrs, ka nepieciešams stiprināt informācijas apmaiņu un riska gadījumiem nekavējoties ir jānonāk pašvaldību sadarbību grupās."
"Inspekcija nereti kļūst par gadījuma vadītāju smagās situācijās, bet praksei ir jābūt tādai, ka arī vardarbības pret bērnu gadījumā pašvaldībai (sadarbības grupai) jābūt gadījuma vadītājam, proti – pašvaldībai jābūt kompetentai un gatavai arī saviem spēkiem risināt šādas situācijas."
Prasmes sargāt sevi jau no bērna kājas
Runājot par vardarbības, tostarp seksuālās izmantošanas prevencijas pasākumu efektivitāti, Balode kā piemēru min mērķi, lai ikviens bērns dārziņā un skolā saņemtu zināšanas par drošību attiecībās un prasmes pasargāt savas robežas.
"Mazo bērnu jomā "Centrs Dardedze" attīsta Džimbas drošības programmu, tomēr tā pagaidām vēl nesasniedz visus bērnus," norāda speciāliste.
"Sāpīgs jautājums ir arī cieņpilnu un drošu attiecību tēmas ietveršana skolas programmā – šobrīd nav dota zaļā gaisma veselības mācības atjaunošanai, tā vietā ietverot dažādas tēmas dažādos priekšmetos."
Vai un kādā kvalitātē pedagogi šīs tēmas pasniegs un vai zināšanas beigu beigās sasniegs visus bērnus, tas, viņasprāt, ir liels jautājums: "Turklāt nav arī skaidras vienošanās, tieši kas un kurā vecumposmā būtu jāapgūst."
VBTAI vadītāja atzīmē, ka izglītības programmas tiek sastādītas tādējādi, ka tēmas savstarpēji caurvijas. Inspekcijas ieskatā katram pedagogam, pasniedzot savu mācību priekšmetu, primāri ir jāorientējas uz cieņpilnu savstarpējo attiecību veidošanu un uzturēšanu klases kolektīvā un izglītības iestādē.
"No prakses redzam, ka izglītības iestādes audzināšanas darbā, it sevišķi, saskaroties ar problemātiskiem gadījumiem, mēdz aktualizēt šīs tēmas, kā arī pieaicināt lektorus vai atbalsta personas, kas pievērš padziļinātu vērību drošības, savstarpējo attiecību un emocionālās inteliģences jautājumiem," spriež Kovaļevska.
"Izglītības iestādēm ir regulāri jāatsvaidzina izglītojamiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem informācija par izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumiem," uzsver inspekcijas vadītāja.
"Protams, skolas programma vien situāciju neuzlabos. Cieņpilnas attieksmes ieaudzināšanai ir jāsākas ģimenē un bērnudārzā. Pieaugušajiem ar savu piemēru jārāda, ka vardarbība netiks paciesta."
"Ir daudzas ģimenes, kas meklē informāciju, apmeklē kursus un konsultējas pie psihologiem, bet, protams, to dara ne visi," piebilst "Centra Dardedze" pārstāve. "Arī tikai daļa pedagogu iziet mācības vardarbības prevencijai."
Toties kā pozitīvus soļus Balode novērtē kampaņas un aktivitātes mobinga mazināšanai, kas bijušas sen gaidītas.
Rīcības algoritmi, negaidot traģēdijas
"Centra Dardedze" valdes locekle uzsver nepieciešamību pēc skaidrākiem algoritmiem, kā dažādi speciālisti savā starpā apmainās ar informāciju, lai pēc iespējas savlaicīgāk piesaistītu atbalstu bērnam un ģimenei, negaidot traģēdijas.
VBTAI vadītāja uzsver, ka normatīvie akti jau šobrīd uzliek par pienākumu iestādēm savstarpēji ziņot par bērnu tiesību pārkāpumiem. Viņa īpaši izceļ Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. pantu, kas paredz, ka "katrai personai ir pienākums nekavējoties ziņot policijai, VBTAI, bāriņtiesai vai sociālajam dienestam par likumpārkāpumu, kas vērsts pret bērnu."
Lai informācijas apriti pilnveidotu, VBTAI pašlaik izstrādā skaidrojošu materiālu par algoritmu, lai veicinātu izpratni iestādēs par to, kādos gadījumos un kādā kārtībā savstarpēji apmainīties ar informāciju, – sola Kovaļevska.
"Iestādēm ir pienākums pārsūtīt to rīcībā nonākušo informāciju kompetentajai iestādei. Tāpēc aicinām personas ziņot par bērnu tiesību aizskārumu, pat ja nav pārliecības, ka konkrētajā gadījumā šī iestāde būs īstā atbildīgā par problēmas risināšanu."
Izpratni vairo arī ar likuma izmaiņām
Viena no "Centra Dardedze" iniciatīvām ir nesenās izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā, terminu "seksuālā vardarbība" tajā aizstājot ar jēdzienu "seksuālā izmantošana".
"Vēl nesen sabiedrībā valdīja mīti: dzimumnoziegums – tātad izvarošana, pāridarītājs – tātad svešs vīrietis, vardarbība – tātad darbības, kas veiktas ar varu. Taču realitāte liecina pavisam par ko citu un arī likumiem vajadzētu to atspoguļot."
Komentējot likumā veiktās izmaiņas, Balode atzīmē, ka līdzšinējais formulējums nekādi nepalīdzēja dažādu jomu speciālistiem atpazīt gadījumus, kad bērnam nepieciešama īpaša aizsardzība un palīdzība.
"Drīzāk tas radīja arvien jaunus jautājumus. Vai situācijā, ja bērns šķietami saprot vai ir piekritis seksuālām darbībām, tās ir pieļaujamas? Kā atšķirt apzinātu bērna piekrišanu no neapzinātas? Ja tā ir šķietami apzināta, piemēram, bērns pats aizgāja uz dzīvokli vai iekāpa automašīnā, vai tā nenodara kaitējumu bērnam, un viss ir kārtībā? Nē, tā nav!"
Speciāliste piebilst, ka seksuāla vardarbība ir definēta arī Krimināllikumā, runājot konkrēti par pāridarījumiem ar fizisku kontaktu. Līdz ar to šāda nesakritība varējusi radīt maldīgu priekšstatu, ka dzimumnoziegums "skaitās" tikai tad, ja bērns ir fiziski aizskarts, lai gan arī bērnam nepieskaroties veikta pāridarījuma sekas var būt ļoti smagas un ilgstošas.
"Lai uzlabotu izpratni par šo vardarbības veidu, izveidojām jauno definīciju, kas kā "jumta jēdziens" aptver gan visu Krimināllikumā ietverto noziegumu spektru, gan arī tos gadījumus, kad lietas nav pierādāmas vai sodāmas pāridarītāja vecuma dēļ, taču cietušajam ir nepieciešama aizsardzība un palīdzība."
Kā atzīmē Balode, jaunā definīcija palīdz vecākiem un speciālistiem apzināties vairākus smagā nozieguma aspektus. Piemēram, ka pāridarītājs var būt ne tikai pieaugušais, bet arī kāds cits bērns. Ka dzimumnoziegums var tikt veikts gan ar, gan bez fiziska kontakta ar bērnu, tai skaitā tiešsaistē.
"Pie seksuālas izmantošanas pieskaitāma arī bērna pakļaušana citu seksualitātei – kā dzimumakta veikšana, bērnam redzot, vai pornogrāfisku materiālu rādīšana bērnam, turklāt seksuālas izmantošanas mērķis var būt ne tikai seksuāls stimuls vai apmierinājums, bet arī cita veida labuma gūšana," piebilst speciāliste.
Atbalsts aiz simts kilometriem
"Lai vardarbībā cietuši bērni saņemtu atbalstu, vispirms problēma ir jāatklāj," uzsver "Centra Dardedze" pārstāve. "To var pamanīt ārsts, pirmsskolas vai skolas pedagogs, psihologs. Jautājums – kādas pazīmes viņi pamana, ko dara tālāk un kā iesaista vecākus."
Tāpat ne vienmēr esot skaidrs, kā dažādi speciālisti sadarbojas savā starpā, kā arī kurā brīdī notiek sociālā dienesta, bāriņtiesas un policijas iesaiste.
"Šai posmā izplatītākā problēma ir tā, ka katrs darbojas savā lauciņā un savas izpratnes robežās, bet "kopējo bildi" bērna labākajās interesēs tā īsti neviens neredz un situāciju nekoordinē."
Speciāliste skaidro, ka pēc vardarbības pamanīšanas vajadzētu notikt diviem procesiem – palīdzības saņemšanai un vainīgo apturēšanai.
"Attiecībā uz palīdzības saņemšanu sastopamies ar problēmu, ka reģionos speciālisti ne vienmēr ir gatavi un vēlas iesaistīties smagu vardarbības gadījumu risināšanā," atzīmē Balode. "Gadās, ka bērni reizi nedēļā vairākus mēnešus no vietas tiek vadāti uz "Dardedzi", mērojot pat vairāk nekā 100 kilometrus."
"Speciālistu trūkums reģionos ir zināma problēma. Īpaši trūkst speciālistu, kuri vēlētos strādāt ar seksuālā vardarbībā cietušiem bērniem," atzīst arī VBTAI vadītāja.
"Valsts nodrošina bezmaksas psihologa konsultācijas, arvien plašāk ir pieejamas arī speciālistu konsultācijas attālināti, izmantojot tiešsaistes iespējas. Taču, protams, bērna interesēm visatbilstošākais ir saņemt viņa vajadzībām piemērotu pakalpojumu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai."
"Lai bērns veiksmīgi tiktu pāri vardarbības pieredzei, labākais būtu individuāli viņam un ģimenei pielāgot terapijas veidu un ilgumu, bet pakalpojumu pieejamība un kvalitāte būtu uzlabojama," piebilst "Centra Dardedze" pārstāve.
Cerības uz topošo Bērna māju
Balode atzīmē, ka situācijās, kad ir ierosināts kriminālprocess, bērns paralēli psihosociālajai rehabilitācijai ir spiests piedalīties arī kriminālprocesuālās darbībās, kas ir ilgs un nereti ļoti izaicinošs process gan pašam bērnam, gan viņa ģimenei
Šajā ziņā speciālisti lielas cerības saista ar VBTAI paspārnē topošo "Bērna māju", kas ir iecerēta kā vieta, kas koordinēs speciālistu sadarbību bērnu seksuālas izmantošanas gadījumos.
VBTAI vadītāja informē, ka "Bērna māju" plānots atvērt šīs vasaras beigās: " Tās būtība ir jauna veida pieeja starpinstitucionālai un starpdisciplinārai speciālistu un profesionāļu sadarbībai gadījumos, kad bērni ir cietuši no vardarbības vai kļuvuši par tās lieciniekiem."
Paredzēts, ka "Bērna māja" atradīsies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas telpās un nodrošinās nepieciešamo atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem. https://t.co/Ky8ZLCd0ND
— tv3.lv (@tv3lv) January 10, 2023
"Bērna mājas" pieeja nozīmē, ka bērnus izmeklēšanas vajadzībām intervē iejūtīgā veidā. Tas nozīmē, ka telpas ir pielāgotas Eiropas Barnahus kvalitātes standartiem, bērnus intervē nodalītā telpā īpaši apmācīti speciālisti, iesaistītajiem speciālistiem tiek nodrošināta tiešraide, kā arī intervijas videoieraksts.
"Bērna mājas pamatkoncepcija ir izvairīties no bērnu pakļaušanas atkārtotām intervijām vairākās institūcijās dažādās to atrašanās vietās, lai novērstu bērna atkārtotu traumatizāciju," piebilst Kovaļevska.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
