Pēdējo 10 gadu laikā krietni samazinājies jauniešu skaits, kuri pamet mācības

2010.gadā mācības izvēlējās neturpināt 12,9% jauniešu, tostarp 16,8% vīriešu un 9% sieviešu. Savukārt 2022.gadā šādu lēmumu pieņēma kopumā 6,7% jaunieši, no kuriem 9,3% bija vīrieši un 4% sievietes.

Latvijā pēdējos gados pieaug iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars. Ja 2010.gadā augstākā izglītība bija 21,8% iedzīvotāju, tad pērn iedzīvotāju ar augstāko izglītību skaits bija 33,4%, kas ir par 11,6 procentpunktiem vairāk.

Starp nodarbinātajiem iedzīvotājiem pērn visvairāk bija iedzīvotāji ar augstāko izglītību – 41,6%. 30,6% nodarbināto bija arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība, bet 21,2% – vispārējā vidējā izglītība. 6,6% nodarbināto bija bez skolas izglītības vai ar zemāku par pamatskolas izglītību.

Visvairāk jeb 33% bezdarbnieku pērn bija ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību. 26,7% bezdarbniekiem bija iegūta tikai vispārējā vidējā izglītība, savukārt 24,6% bezdarbnieku bija ar augstāko izglītību. 15,7% bezdarbnieku bija bez skolas izglītības vai ar zemāku par pamatskolas izglītību.

Augstāks iegūtais izglītības līmenis ir sievietēm – pērn 40,6% sieviešu bija augstākā izglītība, kamēr starp vīriešiem augstākā izglītība bija 25,4%. Vīrieši biežāk iegūst arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību, vispārējo vidējo izglītību, kā arī pamatizglītību.

Par 0,6 procentpunktiem samazinājies to personu skaits, kam ir skolas izglītība, zemāka par sākumskolas izglītību vai ar sākumskolas izglītību skaits – no 2,8% 2010.gadā līdz 2,2% 2022.gadā.