Uz saturu

Izrāviens Belgorodas apgabalā: piesmieta Kremļa "mantra" par valsts drošības stiprināšanu

Iebrukumu Ukrainā Maskava pamatoja ar mērķi stiprināt valsts drošību. Ārkārtas notikumi Belgorodas reģionā apliecina, ka Krievijas karam Ukrainā ir bijis pretējs efekts, – vērtē eksperti.

2023. gada 23. maijā 13:11

Otrdien Belgorodas apgabalā Krievijā turpinās "pretterorisma operācija", – informē šī apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs. "Aizsardzības ministrija un drošības iestādes attīra teritoriju. Taču pagaidām vēl nav vērts atgriezties savās mājās," savā "Telegram" kanālā par situāciju pierobežā pavēstīja Gladkovs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Ir informācija, ka tajās apdzīvotajās vietās, kur ienācis ienaidnieks, ir divi ievainoti civiliedzīvotāji. Pagaidām drošības spēki nav spējuši viņus sasniegt," piebilda amatpersona.

Kāda bija notikumu attīstības gaita

Pirmdien "Krievijas brīvprātīgo korpuss" un leģions "Krievijas Brīvība" paziņoja, ka ir šķērsojuši robežu un "atbrīvo" Belgorodas apgabala apdzīvotās vietas no pašreizējās Krievijas varas.

Gubernators Gladkovs paziņoja, ka apgabala teritorijā ir ienākusi Ukraiņu spēku "diversijas un izlūkošanas grupa".

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs steidza pavēstīt, ka Putinam ir ziņots par robežas pārkāpumu Belgorodas apgabalā, bet jau notiekot darbs, lai izklīdinātu un iznīcinātu "Ukrainas diversantus".

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs paziņoja, ka 22. maijā "Krievijas Brīvprātīgo korpuss" un leģions "Krievijas brīvība" uzsāka operāciju, lai izveidotu "noteiktu drošības joslu" civiliedzīvotāju aizsardzībai, un ka tajā iesaistīti tikai Krievijas pilsoņi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vēlāk arī Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks apliecināja, ka Ukraina nav tieši iesaistīta 22. maija notikumos Krievijas Belgorodas apgabalā.

Pirmdienas vakarā Belgorodas apgabalā Krievija uzsāka "pretterorisma operāciju".

Bet jau naktī pienāca ziņas par bezpilota lidaparātu uzbrukumu Krievijas Federālā drošības dienesta un Iekšlietu ministrijas vietējās pārvaldes ēkai. Uzbrukums noticis pirms pusnakts.

"To paveiks krievi"

Ukrainā dzīvojošais bijušais Valsts domes deputāts Iļja Ponomarjovs, kurš pameta Krieviju, kur viņš ir pasludināts par "ārvalstu aģentu", un tagad sevi dēvē par leģiona "Krievijas brīvība" politisko līderi, intervijā britu radiostacijai "LBC" skaidrojis savu pozīciju. "Šis karš nebeigsies Ukrainā, šis karš var beigties tikai Maskavā… kad tiks nomainīts Putina režīms," uzsvēris Ponomarjovs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Acīmredzot, tie nebūs ukraiņu vai NATO spēki, vai britu spēki, vai kas cits – to paveiks krievi," viņš piebilda. Pēc viņa stāstītā leģionā kalpo pārbēdzēji no Krievijas armijas, kurus apmācījusi Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde. Pēc viņa "aplēsēm", kopumā bruņotajā pretošanās kustībā Putina režīmam ir iesaistīti aptuveni 1000 krievu.

Ukrainas militārās izlūkošanas pārvalde ir publiskojis materiālus, kuros redzams, kā leģiona "Krievijas brīvība" un "Krievijas brīvprātīgo korpuss" pārstāvji gatavojas operācijai Belgorodas apgabalā, izmantojot ASV ekipējumu.

ASV atgādina, kurš ir agresors

Komentējot notikumu pavērsienu Belgorodas apgabalā, tostarp iespējamo ASV bruņojuma izmantošanu šajās aktivitātēs, Valsts departamenta pārstāvis atzīmējis, ka Vašingtona nemudina Ukrainu uzbrukt Krievijas teritorijai, bet vienlaikus atgādina, ka agresors ir Krievija.

ASV Valsts departamenta preses sekretārs Metjū Millers:  "Esam skaidri pateikuši ukraiņiem, ka neatbalstām un neveicinām uzbrukumus ārpus Ukrainas robežām. Tajā pašā laikā, manuprāt, ir svarīgi atkāpties soli atpakaļ un atgādināt visiem, visai pasaulei, ka, protams, šo karu sāka Krievija, ka Krievija turpina uzbrukt Ukrainas civiliedzīvotājiem, skolām, slimnīcām un civilajai infrastruktūrai. Tātad tas, kā Ukraina rīkosies militāri, ir pašas Ukrainas ziņā. Agresors šajā karā ir Krievija."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pārsteidza Maskavu nesagatavotu

Panika, satraukums un vienotības trūkums Belgorodas apgabala notikumu komentēšanā liecina, ka neviens šādu notikumu attīstību Maskavā nebija gaidījis, atzīmē ASV Kara studiju institūta (ISW) eksperti.

Tiek norādīts, ka vairāki prokrieviskie militārie blogeri lielāko uzmanību pievērsuši faktam, ka leģionu "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgo korpusu" veido galvenokārt Krievijas pilsoņi, kurus viņi sauc par valsts nodevējiem un apsūdzējuši sadarbībā ar Ukrainas izlūkdienestu.

Vairāki blogeri arī izteikuši pieņēmumu, ka uzbrukums Belgorodas apgabalā ir informācijas operācija, kuras mērķis ir novērst sabiedrības uzmanību no Bahmutas nonākšanas Krievijas kontrolē un radīt paniku Krievijas informācijas telpā pirms potenciālā Ukrainas pretuzbrukuma.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

ISW analītiķi piebilst, ka "Vagner" dibinātājs Jevgēņijs Prigožins izmantojis šo notikumu, lai kārtējo reizi apsūdzētu Krievijas valdību un tās birokrātisko aparātu bezdarbībā, kas netieši veicinājusi šo uzbrukumu, un lai kritizētu Krievijas Aizsardzības ministriju par nespēju nostiprināt Krievijas robežas un aizsargāt valsti.

Pirmā novērotā Krievijas aizsardzības nocietinājumu līnija stiepjas divus kilometrus no Goras Podolas un pieņēmums, ka "Krievu brīvprātīgajam korpusam" izdevies pārraut šo līniju liecina par šādu nocietinājumu vājumu, vismaz tad, kad tos neapsargā labi apmācīti un apbruņoti karavīri, norādīts ISW ziņojumā.

Ņemot vērā to, ka vairuma krievu propagandistu reakcija bijusi atšķirīga un histēriska, Krievijas informācijas telpā nav izveidojusies vienota nostāja, bet tas liecina, ka uzbrukums Belgorodas apgabalā pārsteidzis krievu komentētājus, – atzīmē LETA.

Izgaismo Kremļa melus

Bet, kā atgādina britu raidsabiedrības BBC žurnālists Stīvs Rozenbergs, viens no Krievijas sniegtajiem pamatojumiem tā dēvētajai "īpašajai militārajai operācijai"  bija valsts drošības stiprināšana: "Ārkārtas notikumi Belgorodas reģionā liecina, ka Krievijas karam Ukrainā ir bijis pretējs efekts."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Bet Ukrainā dzimušais amerikānis Igors Suško atzīmē, ka notikumi Belgorodas apgabalā izgaismojuši vēl kādus Maskavas melus. Runa ir par pagājušajā gadā Kremļa izsludināto valsts mēroga bumbu patversmju renovāciju. Tagad Belgorodas iedzīvotāji pārliecinās, ka tā bijusi vien tukša plātīšanās.

Kam pieder Belgoroda?

Aktuālo Belgorodas notikumu kontekstā Austrumeiropas jautājumu eksperts Sergejs Sumlenijs atgādina vēsturisku faktu, kad 1919. gadā Belgoroda pasludināja sevi par Ukrainas sastāvdaļu un kā oficiālo valodu dokumentos izmantoja ukraiņu valodu.

Arī Toronto Universitātes pētnieks Metjū Laits atzīmē Belgorodas interesanto pagātni, uzsverot, ka tā ir robežšķirtne starp Maskavas valsti un vēsturiskajiem Ukrainas reģioniem, kur iedzīvotājiem ir jaukta krievu un ukraiņu izcelsme.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viņš skaidro, ka Belgoroda gandrīz tika iekļauta arī mūsdienu Ukrainas sastāvā. Vienlaikus eksperts norāda, ka Ukrainas valsts nekad nav izteikusi kādas ambīcijas attiecībā uz šo reģionu un tā  saistību ar Ukrainu.

Ukraina nav pieprasījusi, lai Krievija mainītu savu neiecietību pret ukraiņu valodu, vai lai Ukraina piedalītos oficiālās valodas politikas noteikšanā šajā reģionā, respektējot Krievijas suverenitāti.

Laits arī atgādina, ka Ukraina savu robežu ar Krieviju nav dēvējusi par mākslīgu, viltotu vai par vēsturisku kļūdu, kas būtu jālabo, lai gan, tāpat kā visas robežas, arī šī robeža galu galā ir politiskas izcelsmes.

"Ņemot vērā Ukrainas atturību un pragmatismu attiecībā uz šo reģionu zaudēšanu Krievijas labā, ir žēl, ka liela daļa pasaules akceptē Krievijas prasības piedalīties Ukrainas valsts veidošanā un uzklausa Kremļa stāstus par krievu valodu un krievu mantojumu Ukrainā," rezumē eksperts.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm