Sola iesaistīt arī policiju: Rīgas domei būs lielākas pilnvaras kontrolēt elektroskūteru lietošanu

Līdz ar silto laiku Rīgas ielas arvien vairāk piepilda ne tikai gājēji, bet arī šādas vai citas krāsas nomas elektriskie skrejriteņi. Un tas nozīmē, ka atkal ir sācies laiks, kad neizbēgami samilzt konflikti starp šo braucamo vadītājiem, gājējiem un autobraucējiem.

Pēdējos gados Rīgā šādu pārvietošanās līdzekļu skaits ir kļuvis tik liels, ka par tiem raizes jau ilgstoši pauž arī pašvaldībā. Taču līdz šim rokas bijušas sasietas, jo normatīvais regulējums neļāva pašvaldības policijai sodīt braucējus, kuri pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus vai skūteri stūrē reibumā. Tāpat domei nebija iespēja kontrolēt to, lai skrejriteņus neizmētā pa ietvēm. Tagad gan Saeimas komisijā tapušas izmaiņas likumā, kas vietvarai pavērs iespēju uzsākt aktīvāku šo braucamrīku kontroli.

"Mēs pieņēmām Saeimā ļoti būtiskus jautājumus par viņu parkošanos, reģistrēšanu, par to, ka Rīgas dome var ieviest dažādus grozījumus, kas viņus vai to patvaļu ierobežotu. Tā kā šie jautājumi sakārtosies, mēs arī to lemjam tik ātri, lai jau šovasar tie varētu stāties spēkā un iedzīvotājiem būtu drošāk," teic Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS).

Grozījumus otrajā lasījumā plānots apstiprināt ceturtdien, bet galīgajā – jūnija sākumā. Rīgas domē paredz, līdz ar izmaiņām šo braucamrīku vadītājiem ar dažādiem ierobežojumiem un to, ka tik vieglprātīgi, kā šobrīd, ar tiem apieties vairs nevarēs, jārēķinās jau tuvākajā laikā.

"Nereti tiek braukts nevis tur, kur ir velo infrastruktūra, bet pa ietvi. Un tad mums noteiktu zināmu policijas resursu vajadzētu veltīt, lai sekotu tam līdzi, lai sodītu un aizrādītu. Un otrs ir kārtība, lai nemētājas visur. Tad mēs noteiktu vai iezīmētu vietas, kur drīkst tos novietot un ārpus tā nedrīkst," stāsta Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).

Domē norāda, pirmie ierobežojumi, kas attiecas uz skrejriteņu novietošanu, visticamāk, skars pilsētas centru, taču pamazām tos varētu ieviest arī citur. Tie varētu būt arī lokāli, piemēram, tikai uz kāda pasākuma laiku.

Tikmēr mediķi aizvien uzskata, ka pie skrejriteņu ierobežošanas ir jāķeras vēl stingrāk. Piemēram, Bērnu slimnīcā šomēnes nonākuši jau 16 bērni, kuru traumas gūtas saistības ar elektriskajiem skrejriteņiem, ar tiem avarējot vai kādam citam bērnu taranējot. To skaitā ir kāds vien 13 gadu vecs zēns, kurš ar šādu braucamrīku ietriecās automašīnā un guva vaļēju apakšžokļa lūzumu un citus smagus savainojumus, kuri būs jāārstē ļoti ilgi.

"Bieži vien, kad cilvēks atbrauc pie mums, mēs prasām, kas tad ir noticis, vecāki atzīstās, jā, es braucu vai vecāks paņēmis skrejriteni, es viņam izīrēju, viņš pats pavizinājās. Vai, piemēram, es braucu, viņš stāvēja priekšā, iebraucām bedrē un nokritām. Biežāk, kā no elektriskā skrejriteņa krīt no velosipēda, bet šīs traumas nereti ir daudz smagākas. Viņiem ir nepieciešama nopietnāka ārstēšana, viņi ilgāk pavada laiku stacionārā, viņiem ir vajadzīga garāka rehabilitācija," norāda Bērnu slimnīcas ķirurgs Jānis Upenieks.

Mediķi arī vērš uzmanību, ka teju visi cietušie nebija lietojuši ķiveres. Un tā ir vēl viena problēma, kas veicina elektrisko skrejriteņu lietotāju traumatismu.