Gājēji nejūtas droši: līdz ar pavasari uz ietvēm atgriezušies pārgalvīgi elektroskrejriteņu vadītāji
Uzrunātie rīdzinieki ir dažādās domās. Kādam elektroskrejriteņu dalība satiksmē nav traucēklis, kādam – pamatīga problēma. Piemēram, Karolīna, kura ir vienu gadu veca bērna mamma, atklāj, ka uztraukusies par savu un bērna drošību brīžos, kad pa ietvēm garām lielā ātrumā traucas skrejriteņi, kas var izraisīt satiksmes negadījumu. Reģistrējoties, lai brauktu ar koplietošanas elektroskrejriteni, uz ielas sastopam nīderlandieti Joresu. Vīrietis atklāj – viņa valstī elektroskrejriteņi ir liegti, jo uzskatīti par bīstamu pārvietošanās veidu. Ierodoties Rīgā, Jores ir neziņā – braukt pa ietvi, veloceliņu vai brauktuvi? Viņš atbildi nezinot un braucot gan pa ietvēm, gan brauktuves daļu.
"Ir diezgan viegli iekļūt negadījumā, kad brauc pa gājēju ietvēm. Manuprāt, viegli iekļūt negadījumā. Braucot ar auto, vadītājs nevar redzēt."
Skaidrību lūdzam viest Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kura pārstāvis skaidro: ar elektroskrejriteni drīkst braukt pa ietvēm, ja ātrums vienlīdzīgs gājēju ātrumam, pa veloceļiem un brauktuves daļu. Tas jāizvērtē katram vadītājam pašam.
Rīdzinieks Emīls, kurš sevi sauc par rūdītu elektroskrejriteņu vadītāju, parasti izvēloties braukt pa ietvi vai veloceliņu, taču bīstamas situācijas nākoties piedzīvot regulāri. Nereti naidīgi noskaņotu citu satiksmes dalībnieku dēļ. Reiz viņš iekļuvis negadījumā, braucot pa veloceļu – kāds autovadītājs iespiedis viņu starp spēkratu un ietvi, atvēris durvis, vēloties uzņemt pasažieri, bet skrejriteņa vadītāju nav pamanījis. Rezultātā vīrietis pārlidojis pāri stūrei un guvis ievainojumus, taču autovadītājs no notikuma vietas aizbraucis.
Valsts policijā ar nožēlu atzīst – satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti skrejriteņu vadītāji, pērn ir pamatīgi audzis, kopumā – 415. Turklāt trīs no avārijām bijušas ar letālām sekām. Visbiežāk konstatētais pārkāpums – skrejriteņa vadīšana alkohola reibumā. Tāpat bieži sastopama problēma esot neatļauta pasažieru pārvadāšana un transporta vadīšana nepilngadīgā vecumā bez velosipēda vadītāja tiesībām.
Policijā atzīst – gluži aizliegt elektroskrejriteņu izmantošanu Latvijā šobrīd neesot iecerēts, taču idejas, kā uzlabot satiksmes drošību, esot. Proti, sadarbojoties ar komersantiem, tikšot liegta skrejriteņu izmantošana tiem vadītājiem, kuri izdarījuši nopietnu pārkāpumu un jau nonākuši policijas redzeslokā. CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters piebilst – žiperīgo transportlīdzekļu maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 25 kilometri stundā. Taču esot reti komersanti, kuri lemj par labu ātruma ierobežošanai publiskās vietās, kur uzturas daudz gājēju, piemēram, Mežparkā, pie Brīvības pieminekļa. Šobrīd tiekot izstrādāts likumprojekts ar ieceri pašvaldībām ļaut strādāt pie saviem noteikumiem par skrejriteņu novietošanas zonām un atļautā braukšanas ātruma ierobežojumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
