Lielākā daļa jauniešu dzīves dārdzības dēļ mainījuši savus ikdienas paradumus un plānus, liecina aptauja

Aptaujā noskaidrots, ka lielākā daļa jauniešu apzinās, ka vairs nevar atļauties dzīvot tā, kā laikā pirms cenu pieauguma, un meklē risinājumus, kā optimāli organizēt tēriņus, kā arī – kā vairot ienākumus.

Vairāk inflācijas ietekmi jūt jaunieši Latgales reģionā – tur cenu kāpums ir ietekmējis 94% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Nedaudz mazāk par inflācijas un cenu kāpuma ietekmi ir nobažījušies jaunieši Zemgalē – 83%.

Savukārt pārējos Latvijas reģionos inflācijas dēļ ikdienas paradumus ir nācies mainīt gandrīz divām trešdaļām jauniešu – 75% Rīgā, 75% Pierīgā, kā arī 74% Vidzemē.

Pēc aptaujas datiem, 63% jauniešu, cīnoties ar inflācijas radītajām sekām, ir nācies samazināt tēriņus, tostarp 27% ir spiesti mazāk naudas tērēt apģērbu, apavu un aksesuāru iegādei, 26% nākas attiekties no izklaides – kino, klubu un restorānu apmeklējuma – vai būtiski samazināt šo izdevumu pozīciju, bet 10% respondentu norādījuši, ka šajā vasarā neceļos ārpus Latvijas, lai ietaupītu naudu.

Papildu ienākumu avotu nācies meklēt 34% jauniešu, tostarp 18% norādījuši, ka cenu pieauguma ietekmē meklē papildu darbu, 11% atzīmējuši, ka meklē citu darba vietu ar lielāku algu, bet 5% aptaujāto jauniešu norādījuši, ka viņiem ir nācies pamest studijas, lai varētu sākt strādāt un pelnīt vairāk.

Tāpat aptaujā 21% jauniešu norādījuši, ka mēģina, bet viņiem ne vienmēr sanāk plānot ikmēneša tēriņus. Vienlaikus 5% jauniešu atzīmējuši, ka neplāno ikmēneša budžetu, tomēr spēj tikt galā ar visiem izdevumiem, bet 2% aptaujāto  atzinuši, ka saskaras ar naudas trūkumu mēneša beigās.

Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc "SEB bankas" pasūtījuma 2023.gada maijā veica uzņēmums "Norstat Latvija". Tajā piedalījās 510 respondentu vecumā no 18 līdz 29 gadiem.