Dziesmu un deju svētku kolektīvu košo dziesmu un skaņdarbu pavadījumā Vērmanes dārzā iestādīts unikāls košumkrūms "Dziesmusvētki’. Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā "Babīte" radītajai rododendru šķirnei dots šāds nosaukums, godinot Dziesmusvētku tradīcijas 150. jubileju.
"Swedbank" organizēto Dziesmu un deju svētku ieskandināšanas pasākumu ietvaros košumkrūma dižstādi iestādīti vēl septiņās pilsētās – Valmierā, Jelgavā, Ventspilī, Liepājā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī. Par jaunās šķirnes rododendru jau tagad ir liela iedzīvotāju interese, norāda audzētavā.
Rododendrs tiks reģistrēts Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā un pavairots, lai pēc dažiem gadiem tā stādus varētu iegādāties ikviens interesents visā pasaulē, starptautiski popularizējot Dziesmu un deju svētkus.
Vairāk nekā 2 metrus augstais košumkrūms iestādīts Vērmanes dārzā – iepretim Rīgas Latviešu biedrības namam. Tieši Rīgas Latviešu biedrības namā 1873. gada 26. jūnijā (pēc jaunā stila – 8. jūlijā) atklāti I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un aizsākusies Dziesmusvētku kustība. Vērmanes dārzs ir arī viena no šo Dziesmu svētku pasākumu norises vietām.
Jauno Vērmanes dārza "Dziesmusvētku’ rotu pasākumā iestādīja Dziesmu svētku goda virsdiriģente Aira Birziņa, Dziesmu un deju svētku rīkotāja – Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte – un "Swedbank" valdes locekle Līga Šķendere.
Septiņi rododendru dižstādi jau iestādīti Vecpuišu parkā Valmierā, Raiņa parkā Jelgavā, Jaunpilsētas laukumā Ventspilī, Jūrmalas parkā Liepājā, Vecpilsētas laukumā Jēkabpilī, Dubrovina parkā Daugavpilī un Festivāla parkā Rēzeknē. "Dziesmusvētki’ ir bagātīgi ziedošs vasarzaļais rododendrs ar koši oranžiem ziediem, kas izplaukst jūnija sākumā. Šķirnei ir laba ziemcietība, tāpēc tā piemērota audzēšanai visā Latvijā.
Līdzās iespējai izveidot savu vasaras saulgriežu rotu Baibas Prindules vainagu meistarklasē un Annas Gobzemes-Nulles vadītajā celošanas (prievīšu) darbnīcā šajā Dziesmu svētku rīkotāju un "Swedbank" organizētajā notikumā ikviens varēja Lielajā Dziesmu svētku sienā – ceļojošajā Latvijas kartē – ierakstīt savu izcelsmes vietu, tā simboliski aužot Dziesmu svētku ģeogrāfijas rakstu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Evas Johansones vadītajā pasākumā galvaspilsētā piedalījās Rīgas kolektīvi – XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieki – Rīgas vokālā grupa "Cantabile", Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" vokālā grupa "Putnu dārzs", Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības kultūras un atpūtas centra "Imanta" sieviešu vokālais ansamblis "Fortuna", tautas tradīciju kopa "Budēļi", Rīgas Latviešu biedrības senioru koris "Erelbe" un Latvijas Universitātes pūtēju orķestris. Rīgu Dziesmu svētkos kopumā pārstāvēs vismaz 12 000 dalībnieku, kas ir otrais lielākais dalībnieku skaits aiz Vidzemes, kur svētkiem gatavojas teju 15 000.
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks no 30. jūnija līdz 9. jūlijam un pulcēs vairāk nekā 40 000 dalībnieku.
