Nupat atklātā Pompeju freska tomēr nav pica, apgalvo eksperti

Viņi atzīmēja, ka galvenās sastāvdaļas, kas bija vajadzīgas Itālijas ikoniskā ēdiena – picas – pagatavošanai – tomāti un mocarella -pirms aptuveni 2000 gadiem, kad freska tapa, vēl nebija pieejami.

Tomātus Eiropā ieveda tikai pirms dažiem gadsimtiem no Amerikas, un daži vēstures dati liecina, ka atklājums, kā pagatavot mocarellu, veicināja picas izgudrošanu tuvējā Neapolē 1700. gados.

Tiek uzskatīts, ka attēlā redzama fokača [itāļu val. focaccia], kas pārklāta ar augļiem, tostarp granātābolu un, iespējams, datelēm, kā arī garšvielām vai pesto, sacīja eksperti. Freskā to pasniedz uz sudraba šķīvja un blakus stāv novietots vīna kauss.

Greznā gaisotnē pasniegtās taupīgās maltītes kontrasts, ko apzīmē ar sudraba paplāti, neatšķiras no mūsdienu picas, kas "dzimusi kā nabaga ēdiens Dienviditālijā un ir iekarojusi pasauli un tiek pasniegta pat "zvaigžņotos" restorānos," sacīja Pompeju arheoloģiskās vietas direktors Gabriels Cuhtrīgels.

Senās Romas pilsēta Pompejas tika iznīcināta tuvējā Vezuva izvirdumā 79. gadā pēc mūsu ēras. Pēkšņā un nāvējošā notikuma rezultātā liela daļa struktūras palika neskarta, iebalzamēta vulkāniskajos pelnos, un tagad šī vieta ir nozīmīgs arheoloģiskais projekts un piesaista tūristus.

Vietējais apvidus nekavējoties izmantoja freskas atklāšanu, lai kā nacionālo dārgumu popularizētu picu, kas tika izgudrota kā ātrā maltīte strādnieku šķirai. Mūsdienās pica veido vienu trešdaļu no ārvalstu viesu pārtikas budžeta, un tās kopējie gada ieņēmumi Itālijā tiek lēsti ap 15 miljardiem eiro (16,4 miljardiem ASV dolāru).

Neapoles picu cepēja māksla 2017. gadā tika iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un tā tika atzīta pie četrām mīklas gatavošanas fāzēm un to, ka tā tiek cepta tikai malkas krāsnī 485 grādos pēc Celsija (905 grādi pēc Fārenheita).