Uz saturu

Nīcas tautastērps tapa Vašingtonā, laikā, kad Latvijas neatkarība bija tāls sapnis

Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmā stāva izstāžu zālē – Rīgā, Mūkusalas ielā 3, muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē" izstādē "Uzvilkt Latviju" aplūkojami 40 ārzemju latviešu tautastērpi un to valkātāju un darinātāju stāsti. To vidū ir arī Nīcas tērps, kuru padsmitniece Maija Hinkle darināja pēc iebraukšanas Amerikā 20. gadsimta 50. gados. Tērpa darinātāja Maija Hinkle ar savu stāstu piedalīsies sarīkojumā izstādē 6. jūlijā pulksten 12.00.

2023. gada 29. jūnijā 12:48

Pašizgatavotais Nīcas tautastērps ir vienīgais, kas Maijai Hinklei ir piederējis. Viņasprāt, tas ir skaists un dziļš latviskās piederības simbols, kas vienlaikus atklāj Maijas iesaistīšanos latviešu kopienā ASV: "Kad es uzvilku tērpu, es jutos lepna un priecīga, ka esmu latviete un ka varu savu latvisko piederību tik redzami parādīt."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Maijas Hinkles tērps izstādē. FOTO: MĀRTIŅŠ ZIDERS

Maija savu pašdarināto Nīcas tērpu vēlreiz uzvilka 2020. gada janvārī, fotografējoties Daugavmalā. Pēc tam viņa tērpu ar tā stāstu uzdāvināja muzejam un pētniecības centram "Latvieši pasaulē". Fotosesijas brīdī klātesošos aizkustināja acīmredzamais un savulaik neticamais – Nīcas tautastērps tapa Amerikā laikā, kad Latvijas neatkarība bija tāls sapnis, un tagad tas ir "atgriezies" brīvā Latvijā, Maijas Tēvzemē!

Veinbergu ģimene Zengvardenas (Sengwarden) bēgļu nometnē Vācijā 1949. gadā, īsi pirms izbraukšanas uz ASV. No kreisās: Maija, Aleksandrs, Olga un Ilze. FOTO: NO MUZEJA "LATVIEŠI PASAULĒ" KRĀJUMA

ASV Kongresa bibliotēkā pārzīmēti Nīcas raksti

Piecus gadus pēc Otrā pasaules kara pavadījusi trūcīgos apstākļos bēgļu nometnēs Vācijā, Maija Veinberga (dzimusi 1937. gadā) ar savu ģimeni – tēvu, mācītāju Aleksandru Veinbergu, māti Olgu un māsu Ilzi – 1950. gadā nonāca ASV, Vašingtonas pilsētā. Maija atceras, ka neilgi pēc ierašanās jaunajā mītnes zemē viņa, būdama 14 gadus veca, viena pati aizgāja uz ASV Kongresa bibliotēku. Tur viņa pētīja Latvijas etnogrāfijas grāmatas un uz rūtiņu papīra pārzīmēja Nīcas tautastērpa rakstus.

Vašingtonas latviešu deju kopas meitenes, ASV, 1950. gadi. No kreisās Maija Veinberga (prec. Hinkle), Ruta Elstiņa, Ilze Veinberga (prec. Cimmermane), Ināra ?, Aija Celtnieks (prec. Blitte). FOTO: NO MUZEJA "LATVIEŠI PASAULĒ" KRĀJUMA

Maija vēlējās izgatavot pati savu tautastērpu. Dzīvojot bēgļu nometnēs Vācijā, mamma viņai bija iemācījusi izšūt. Maija atceras: "Audumu brunčiem nopirku veikalā kopā ar mammiņu – blūze ir kokvilnas. Saktas ir Vašingtonā pasūtinātas. Es izrakstīju arī brunčus un ņieburu – pelēku ar Nīcas rakstiem. Visu tērpu sašuva mamma – viņai bija šujmašīna, tā bija viena no pirmajām lietām, ko viņa nopirka, nonākot ASV. Diemžēl villaini nepaguvu pabeigt – tai viens gals ir, bet otra nav. Tas tādēļ, ka es aizgāju mācīties uz koledžu un man vairs nebija laika to izšūt. Dzīve iet uz priekšu, vai ne!?"

Vašingtonas jauniešu deju kopa dejo ASV, 1950. gadi. Pa kreisi dejo Maija Veinbergs savā Nīcas tērpā. FOTO: NO MUZEJA "LATVIEŠI PASAULĒ" KRĀJUMA

Šodien, pētot Maijas vēl nepabeigtās villaines iespaidīgo, plato un krāsaino rakstu joslu, etnogrāfe Anete Karlsone izsaka versiju, ka ir vēl viens iemesls, kādēļ villaine netika pabeigta. Kaut villaines rakstu joslai ir izvēlēti pareizi un atbilstoši Nīcas etnogrāfiskie raksti, tie ir palielināti daudz lielākā mērogā, nekā parasti tiek izšūti. Nav brīnums, ka pusaudzei Maijai pietrūka laika pabeigt šo darbu!

Nokritis vainags piesaista žurnālistu uzmanību

Maija savu tautastērpu visbiežāk vilka, uzstājoties ar citiem Vašingtonas latviešu jauniešiem tautas deju ansamblī.

Maija: "Mums bija jādejo viskautkur. Es atceros vienu reizi, kad mums bija uzstāšanās Tautību festivālā Džordža Vašingtona universitātē. Es dejoju enerģiski, un mans vainags nolidoja ar lielu blīkšķi, jo tas bija liels un smags! Nākamā reizē, kad es dejoju garām, es to pacēlu un uzliku atkal galvā. Pēc tam visi žurnālisti bija ap mani: "Kas tas par kroni? No kurienes es esmu?" Viņiem ļoti interesēja. Latvieši atkal tika pie mazdrusciņ vārda un uzmanības avīzē. Agrāk vainagu lika uz pakauša. Tagad jāliek līdz ar matu līniju."

Maijas Hinkles terps. FOTO: NO MUZEJA "LATVIEŠI PASAULĒ" KRĀJUMA

Pašgatavotais Nīcas tautastērps ir vienīgais, kas Maijai Hinklei ir piederējis. Viņasprāt, tas ir skaists un dziļš latviskās piederības simbols, kas vienlaikus atklāj Maijas iesaistīšanos latviešu kopienā ASV. Maija stāsta: "Kad es uzvilku tērpu, es jutos lepna un priecīga, ka esmu latviete un ka varu savu latvisko piederību tik redzami parādīt. Es vilku tērpu ne tikai, lai uzstātos sarīkojumos, bet arī patriotiskos pasākumos, kā, piemēram, 18. novembra svinībās."

Maija savu pašdarināto Nīcas tērpu vēlreiz uzvilka 2020. gada janvārī, fotografējoties Daugavmalā. Pēc tam viņa tērpu ar tā stāstu uzdāvināja muzejam un pētniecības centram "Latvieši pasaulē". Fotosesijas brīdī klātesošos aizkustināja acīmredzamais un savulaik neticamais – Nīcas tautastērps tapa Amerikā laikā, kad Latvijas neatkarība bija tāls sapnis, un tagad tas ir "atgriezies" brīvā Latvijā, Maijas Tēvzemē!

Izstāde "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē" līdz 2023. gada 2. septembrim skatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē, Rīgā, Mūkusalas ielā 3. Ieeja izstādē bezmaksas LNB darba laikā. Izstādes notikumu programma: https://uzvilktlatviju.lv/ .

Izstādes kuratores Marianna Auliciema un Ieva Vītola. 

Izstādes tapšanu atbalstījusi LR Ārlietu ministrija, LR Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Latviešu fonds, ziedojumi Ritas Grīslis Sējas piemiņai.

Publikācija tapusi sadarbībā ar muzeju un pētniecības centru "Latvieši pasaulē".

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm