"Sajūtas ir vārdos neaprakstāmas!" Ar svinīgu rituālu Rīgā sākušies Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki

Rīgas Latviešu biedrības namā notika svinīga Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana. Uzmanības centrā vēsturiskais "Līgo" karogs un Deju svētku karogs, kā arī šā gada svētku karogs. To cildināšana ir būtisks svinību rituāls, dodot skanīgu startu desmit dienu ilgam notikumam kas norisinās reizi piecos gados.

"Paldies mūsu Latviešu biedrības dāmām, kurām nāca tā ideja prims pirmajiem Dziesmu svētkiem pasūtīt šo vienreizējo karogu Leipcigas lielākajā karogu manufaktūrā, un tas tika tieši pirms 150 gadiem dāvināts Latviešu Biedrībai, ar nosacījumu, ka karogam jāplīvo katros dziesmu svētkos un ka tam jāvieno latviešu tauta," saka Rīgas Latviešu biedrības nama priekšsēdētājs Guntis Gailītis.

Koristi atzīst, ka dziesmu svētku noskaņās dzīvo jau kādu laiku un nu varēs baudīt ieguldītā darba augļus.

Prognozēts, ka Dziesmu un deju svētkus šajās dienās varētu apmeklēt vismaz pusmiljons interesentu.  Šogad svētki ritēs 150 gadu jubilejas zīmē.

"Šajā reizē esam 41 000 svētku dalībnieku, kas ir ļoti noturīgs skaitlis jau vairākus gadus, bet, ja skatās laiku pirms 150 gadiem, tad mēs esam daudzkāršojušies, tiešām 41 000 reižu, tāpēc paldies katram svētku dalībniekam, kolektīvu vadītājiem, kuri regulāri kopj šo tradīciju," saka Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte.

Vēl kāds tradicionāls Dziesmu un deju svētku rituāls risinājās piektdienas vakarā Viestura dārzā. Tur godināja svētku virsdiriģentus un virsvadītājus – personības, kuras rūpējušās par šīs tradīcijas un latviešu nacionālās identitātes saglabāšanu.  Dziesmu svētku parkā īpašas muzikālas ceremonijas laikā viņiem svinīgi pasniedza īpašas goda zīmes, kas svētku nedēļas laiku rotās meistaru tērpus.