Komercmediji Saeimā nav sadzirdēti par to bažām Dziesmu svētku atspoguļošanā

Rīga pucējas un gatavojas. Jau pavisam drīz galvaspilsētas parkus, estrādes un citas vietas piepildīs dziedātāji un dejotāji no visas Latvijas, taču lielo svētku gaidās radušās domstarpības nozarē par to, kurš un cik lielā apmērā varēs šo piecgades notikumu atspoguļot.

Plašāka sabiedrība par šīm ķildām uzzināja aptuveni pirms nedēļas, taču, kā norāda Raidorganizāciju asociācijā, tas sākās pirms gandrīz trim mēnešiem, kad svētku pamatpārraidītājiem Latvijas Televīzijai komercmediji TV3, "RETV" un "TV24" izteica vēlmi filmēt un pārraidīt atsevišķus pasākumus.

"Norādot, ka visi esam profesionāļi, varam izvietot tehniku tā, lai viens otram netraucētu. Iespējams, pat komercmediji varētu savā starpā vienoties, ka nevis katra televīzija liek savu pārvietojamo studiju, bet vieni uzliek un pārējie sadarbojas. Šādu situāciju viennozīmīgi Latvijas Televīzija noraidīja, jo tas traucēs viņu pamatdarbībai, viņu filmēšanas procesiem," saka Latvijas Raidorganizāciju izpilddirektors Ingemārs Vekteris.

Bija arī ideja, ka sabiedriskā televīzija varētu ļaut savu tiešraides signālu pārraidīt citiem plašsaziņas līdzekļiem bez iejaukšanās saturā.

"Manuprāt, no valsts stratēģiskās komunikācijas viedokļa tā būtu lieliska iespēja, ka šāda liela, nozīmīga pasākuma laikā visi vadošie mediji pārraida šo notikumu savās platformās, savos kanālos," saka Vekteris.

Arī šis variants noraidīts. Latvijas Televīzijas vadība vēstīja, ka tai nav tiesiska pamata Dziesmu svētku pārraides nodot privātajiem medijiem bezatlīdzības lietošanā, šis saturs tāpat būšot pieejams iedzīvotājiem bez ierobežojumiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī – šī esot privāto mediju vēlme piepelnīties.

"TV24" direktors Klāvs Kalniņš ir neizpratnē, kāpēc šāds, noliedzošs vēstījums: "Pieejamība un sasniedzamība. Jā, pieejamība sabiedriskajiem medijiem ir plaša visā Latvijas teritorijā un arī ārpus Latvijas teritorijas, taču sasniedzamība… Mēs nevarētu teikt, ka jebkurš Latvijas iedzīvotājs katru dienu skatās tikai sabiedrisko mediju. Tā argumentācija par ļauniem komercmedijiem, kuriem ir svarīga tikai pelņa… Manuprāt, nedaudz pat nekorekti."

Latvijas Televīzijai šajā diskusijā piekrīt arī sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pārraudze Sanita Upleja-Jegermane. Katram medijam sava loma – sabiedriskajiem viena, komerciālajiem cita: "Diskutēt par to var, bet es domāju, ka to nevajadzētu darīt. Sabiedriskajiem medijiem ir īpaša nozīme, stratēģiska. Sabiedriskajiem medijiem arī pēc Dziesmu un deju svētku likuma tiek piešķirts konkrētajā svētku gadā konkrēts finansējums. Tas patiesībā ir liels darbs sagatavot šīs tiešraides."

Komercmediji arī vērsās Saeimas atbildīgajā komisijā, kas prasīja viedokli svētku rīkotājiem. Saņemta atbilde, ka tie nevar nedz likt, nedz liegt Latvijas Televīzijai nodrošināt pieeju privātajiem medijiem svētku pārraidīšanai nekomerciālos nolūkos.

"Jā, mēs faktiski šodien esam pie šī dziesmu svētku monopola sabiedriskajos medijos. Mēs tomēr runājam par sabiedrisko pasūtījumu un tam atvēlētiem naudas līdzekļiem. Šis ir zināmā mērā valsts īpašums," saka Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante (AS).

Cilvēktiesību komisijas vadītāja pauda, ka, iespējams, pie šā jautājuma varētu atgriezties nākotnē, bet par to pamatā jādiskutē pašiem komerciālajiem un sabiedriskajiem medijiem savā starpā. Tikai pēc tam nepieciešamības gadījumā jāvēršas komisijā.