Kariņš par NATO dalībvalstu līderu vienošanos: Solis nav tik plats kā gribētos, bet ir pareizajā virzienā
Vēsturiski notikumi šovakar Viļņā, kur norisinās NATO samits. Šopēcpusdien – vislielākā uzmanība Ukrainas jautājumam. Mēnešiem ilgi NATO valstis diskutēja, ko teikt Ukrainai attiecībā uz iespēju pievienoties aliansei. Bija daudz valstu, kuras uzstāja, ka Ukraina ir ar asinīm nopelnījusi iespēju kļūt par alianses dalībnieci un ir jādod skaidri termiņi. Taču bija arī virkne valstu, kuras bija stipri skeptiskākas šajā jautājumā. Nupat kļuvis skaidrs, ka NATO lēmums ir kompromiss starp šiem viedokļiem un Ukraina paliek alianses uzgaidāmajā telpā, vēsta TV3 Ziņas.
Pirms pusotras stundas noslēdzās NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga preses konference, kurā viņš iepazīstināja ar Ukrainas prezidenta Volodimiram Zelenskim prezentēto. Deklarācijā nav skaidru termiņu, kādā laikā Ukrainu varētu uzaicināt dalībai aliansei. Kļuvis skaidrs, ka Ukraina saņems uzaicinājumu pievienoties NATO pēc priekšnosacījumu izpildes. Pieņemta iespaidīga trīsnosacījumu pakete, kādā veidā Ukraina varētu tuvoties dalībai NATO.
"Šodien sabiedrotie ir vienojušies par trīs elementu paketi, lai tuvinātu Ukrainu NATO. Pirmkārt, tā ir jauna daudzgadu palīdzības programma Ukrainai, lai nodrošinātu pāreju no padomju laikiem uz NATO standartiem, apmācību un doktrīnām. Otrkārt, jauna NATO-Ukrainas Padome – forums konsultācijām krīzes situācijās un lēmumu pieņemšanai, kurā mēs tiksimies kā līdzvērtīgi partneri. Un es ar nepacietību gaidu rītdienas Padomes atklāšanas sanāksmi ar prezidentu Zelenski. Treškārt, mēs vēlreiz apstiprinājām, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti, un vienojāmies atcelt prasību par dalības rīcības plānu. Tas mainītu Ukrainas dalības ceļu no divpakāpju procesa uz vienpakāpju procesu. Mēs arī skaidri norādījām, ka mēs izsūtīsim uzaicinājumu Ukrainai pievienoties NATO, kad sabiedrotie tam piekritīs un būs izpildīti nosacījumi. Tas ir spēcīgs pasākumu kopums Ukrainai un skaidrs ceļš uz tās dalību NATO."
Pēc pirmās NATO samita dienas noslēguma aicinājām uz sarunu arī Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu, kurš samitā pārstāv Latviju. Viņš norādīja, ka panāktā vienošanās nav tas, ko būtu vēlējies, bet solis tuvāk Ukrainas dalībai NATO.
"Es prezidentu Zelenski ļoti labi saprotu, viņi karo pret Krieviju šodien, kamēr mēs te apspriežam un dzeram kafiju, tikmēr viņa karavīri aizstāv savas pozīcijas, iet uzbrukumos. Viņiem vajadzīga skaidrība un palīdzība tagad – NATO ir pilnīgi vienoti – militārais un finansiālais atbalsts turpināsies, neskatoties uz to, kā iet vai neiet kaujaslaukā. Otrs ir, ja lasa uzmanīgi tekstu, tas ir solis pareizā virzienā. Vai ir tik plats, kā es gribētu – nē, bet tas ir solis pareizā virzienā, un mēs – tie stūmēji – turpināsim stumt. Mēs esam visi vienoti, arī tas, ka Turcija ir piekritusi – tas ir milzu signāls. Ziņa ir elementāra – jo ilgāk krievi karo Ukrainā, jo ciešāk savilsies dūrē NATO."
Premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) birojā informēja, ka Viļņas NATO samita pirmajā dienā apstiprināti jaunie detalizētie NATO aizsardzības plāni, kā arī pieņemti būtiski lēmumi par alianses aizsardzības spēju stiprināšanu un Ukrainas ceļu uz pilnu dalību aliansē.
Samits iezīmē vairākus konkrētus soļus, lai īstenotu 2022.gada Madrides samita apņemšanos aizsargāt katru NATO teritorijas centimetru no pirmās minūtes. Ministru prezidents uzsver, ka Viļņā apstiprinātie jaunie reģionālie aizsardzības plāni ievērojami uzlabo alianses spēju atvairīt jebkuru apdraudējumu no jebkuras puses. Jaunais NATO Spēku modelis paredz sabiedroto apņēmību ievērojami palielināt ātrās reaģēšanas spēku apjomu un uzlabot to kaujas gatavību. Somija ir pilnībā integrēta jaunajos aizsardzības plānos, būtiski uzlabojot Baltijas jūras reģiona drošību.
Sabiedrotie ir vienisprātis, ka augsto ambīciju sasniegšanai nepieciešams palielināt investīcijas aizsardzībā. Viļņā panāktā vienošanās paredz, ka turpmāk dalībvalstis aizsardzībā investēs vismaz 2% no sava IKP, no kuriem vismaz 20% – jauna ekipējuma iegādē un attīstībā.
Ministru prezidents norāda, ka Latvijas investīcijas aizsardzībā jau šobrīd pārsniedz 2% no IKP un turpmāko dažu gadu laikā sasniegs 3%. Pretgaisa, pretraķešu un krasta aizsardzība, kā arī Valsts aizsardzības dienesta ieviešana ir Latvijas prioritātes. Latvija veido jaunu militāro bāzi un poligonu Sēlijā, kā arī turpina attīstīt Ādažu bāzi, lai nodrošinātu piemērotus uzņemšanas apstākļus Latvijā bāzētajiem NATO karavīriem un tehnikai. Samita pirmajā dienā Baltijas valstis parakstīja līgumu par vienotu pretgaisa aizsardzības mācību telpu.
Sabiedrotie vēlreiz apliecināja, ka Krievija ir lielākais drauds Eiroatlantiskajai drošībai, un pauda vienotu atbalstu Ukrainas nākotnes dalībai NATO. "Esam gandarīti par NATO Viļņas samitā pieņemto lēmumu uzaicināt Ukrainu kļūt par Alianses dalībvalsti, kad apstākļi to ļaus. "Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams," pauda Ministru prezidents.
Līderi vienojās par apjomīgu atbalsta pakotni Ukrainai, kas sniegs ieguldījumu Ukrainas bruņoto spēku aizsardzības spējās, sadzīves apstākļos un tuvinās Ukrainu NATO standartiem. Lai stiprinātu NATO un Ukrainas politisko dialogu, sabiedrotie vienojušies par NATO-Ukrainas Padomes izveidi, kas būs nozīmīga platforma savstarpējām konsultācijām un kopēju lēmumu pieņemšanai kā līdzvērtīgiem partneriem. Samita otrajā dienā paredzēta Padomes inaugurālā sanāksme ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dalību.
Lai veicinātu Ukrainas militārās spējas karā pret Krieviju un palīdzētu Ukrainai atturēt Krieviju no atkārtotas agresijas nākotnē, atsevišķas NATO dalībvalstis ir vienojušās par ilgtermiņa divpusējā atbalsta mehānisma izveidi. Mehānisma ietvaros valstis apņemas nodrošināt Ukrainas bruņotos spēkus ar ekipējumu, apmācībām un ekonomisko atbalstu.
Uz NATO samitu Viļņā šodien ieradās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viļņas iedzīvotāji viņu piefiksēja vecpilsētā pie viesnīcas "Narutis", kur Zelenskis ar delegāciju apmeties. Tur bija pulcējies prāvs cilvēku skaits, kas Ukrainas prezidentu sveica ar aplausiem.
Pašā Viļņas sirdī šodien norisinājās arī kampaņas "Pacel karogu Ukrainai NATO" koncerts Ukrainai, kurā pulcējušies tūkstošiem Lietuvas iedzīvotāju. Zelenskis lika saprast, ka Viļņā un NATO samitā ieradies ar "ticību risinājumam, partneriem un ticībai spēcīgai NATO". Pēc viņa sacītā, visapkārt Viļņā izkārtie karogi liecina, ka Ukraina jau ir NATO sabiedrotā un vajadzības gadījumā Ukraina būtu gatava aizstāvēt Lietuvu.
"Viļņa, es ļoti vēlos jūs apsveikt, un es vēlos apsveikt katru no jums! Šeit, Viļņā, mēs redzam Eiropas progresu, cilvēki šeit zina, kas ir drošība un kā to panākt, un viņi zina, ka drošība ir kopā ar Ukrainu. Ukrainas karogi Lietuvas ielās – tas viennozīmīgi pierāda: mēs jau esam sabiedrotie, un Ukraina aizstāvēs gan savu, gan jūsu brīvību."
Latvijas un Kanādas aizsardzības ministres Ādažu militārajā bāzē pirmdien, 10. jūlijā, parakstīja apņemšanos par Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas palielināšanu līdz brigādei. Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) teica, ka Latvijai tas ir būtisks solis, jo iespējama apdraudējuma gadījumā Latvijai būtu manevrēšanas iespējas.
"Mums, Baltijas valstīm, tas ir īpaši būtiski, jo mums ir Suvalku koridors, bet Zviedrijas pievienošanās ļauj arī brīvāk plānot gan operācijas, gan arī apgādi, kas ir ārkārtīgi būtiska, ja nu gadījumā ir kāds konvencionāls apdraudējums. Ar Zviedrijas dalību NATO mēs saistām lielas cerības. Iesaistīsies Baltijas, Latvijas drošības stiprināšanā," pauda aizsardzības ministre.
Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 11. jūlijā ieradies uz NATO samitu Viļņā. Iepriekš neoficiāli tika pieļauts, ka, ja Ukrainis līderis atbrauks, tad tikai rīt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
