Klāt smaržīgo flokšu laiks. Padomi, kur stādīt un kā audzēt

Agrāk dārzkopji baidījās stādīt flokšus, jo tiem bieži parādījās augu slimība – miltrasa, kas nereti sabojāja visu dārzu, tagad šī problēma vairs nav tik aktuāla, tāpēc flokši sākuši savu uzvaras gājienu.

Kad flokšus sāka audzēt mūsu dārzos, īsti nav zināms, taču, ieguvuši popularitāti Eiropā, tie ieceļoja arī pie mums. Nacionālā botāniskā dārza vadošā dārzkopības speciāliste Ilma Nereta izpētītā informācija liecina, ka populārākie ziedi visā Latvijas teritorijā zemnieku sētās ir bijušas pujenes, tad flokši un godpilno trešo vietu ieņēmušas lauztās sirdis.

Piemēram, Kristiāna Vilhelma Šoha dārzkopības firma Rīgā 1872. gadā piedāvāja 59 rudens flokšu šķirnes. Patlaban mūsu dārzos un apstādījumos audzē 20. un 21. gadsimta Eiropā selekcionētās šo puķu šķirnes. Vēl nav iegūti flokši ar dzelteniem ziediem.

Latvijas Nacionālajā dabas muzejā līdz 30. jūlijam skatāma pirmā flokšu izstāde "Flokšu balle", kurā flokšu audzētājas Guna Rukšāne, Tatjana Kočāne, Ilona Kokta un Ligita Mūze interesentiem piedāvā iepazīties ar 100 flokšu šķirnēm.

Flokši ir viegli audzējami, ilgstoši ziedoši un smaržīgi. Flokši var būt ļoti zemi (30-40 cm), zemi (40-60 cm), vidēji (~60 cm), vidēji augsti (60-80 cm), augsti (80-150 cm). Ir agri ziedoša flokšu šķirnes, vidēji agri un vēlu ziedoši flokši. Ziedēšanas ilgumu pagarina agri pavasarī daļu flokšu dzinumus saīsinot. Apgrieztie flokšu dzinumi būs zemāki, taču arī ziedēs nedaudz vēlāk. Ir iespējams saplānot ziedēšanas laikus un flokšu augstumus, lai flokšu dobe ziedētu no jūnija līdz rudens salam nepārtraukti dažādos toņos un nokrāsās.

Flokšu audzēšanai piemērotas saulainas vai daļēji noēnotas vietas. Ļoti svarīgs faktors miltrasas ierobežošanā ir flokšu iestādīšana vietās kur "staigā" vējš. Flokši noteikti priecēs ilgstoši acis un radīs fantastisku smaržu buķeti dārzā, ja sastādīsiet dažādas flokšu šķirnes. Flokši ir arī lielisks krāsu akcents. Flokšus stāda trūdvielām bagātā, caurlaidīgās, pietiekami mitrā augsnē. Ideāli piemērota flokšu augšanai ir irdena smilšmāla augsne. Augsnes reakcija pH 6 – 7.  Svarīgi, lai flokšu stādījums rudeņos un pavasaros nemirktu ūdenī – stāvošajos ūdeņos (paaugstinātā gruntsūdens līmenī) iestādītie flokši var vairāk nīkuļot, slimot, sliktāk augt vai pat aiziet bojā.

Flokšus var stādīt visu sezonu – gan pavasarī, gan rudenī, ja tie ir kailsakņu stādi. Ja tie ir konteinerstādi (flokši audzēti podiņos), tad flokšus var stādīt no agra pavasara līdz vēlam rudenim.

Krāšņi, koši un bagātīgi flokši ziedēs tad,

• ja flokšu saknes būs ēnainā vietā, saknēm nebūs "karsti" (flokšu sakņu sistēma atrodas salīdzinoši tuvu augsnes virskārtai, tāpēc tās ir jutīgas pret iežūšanu;
• ja flokšiem (it īpaši pēc iestādīšanas) pietiks mitruma – mitruma trūkums ir iemesls kāpēc flokšiem birst lapas;
• ja flokšus mulčēsiet ar kompostu, kūdru vai smalko mizu mulču – regulēsiet gan mitruma režīmu, gan palīdzēsiet flokšu saknēm būt noēnojumā;
• ja augšanas vietā augsne vai substrāts nebūs skābs;
• ja pēc flokšu ziedēšanas – noziedējušo ziedu nolauzīsi, tad vēlāk ziedēs flokšu pazarītes.

Pēc flokšu noziedēšanas, jānolauž ziedvārpa. Ziedkātus ar lapām uzreiz nogriezt līdz zemei nevajadzētu, jo tad flokši nespēj uzkrāt vajadzīgās barības vielas, lai vēl bagātīgāk ziedētu nākamajā gadā.

Vislielākais flokšu mīnuss ir flokšu miltrasa – labvēlīgos apstākļos uz flokšu ziedlapiņām miltrasa var parādīties jau jūnija sākumā kā balta apsarme uz flokšu lapu apakšpusēm, uz apakšējam lapām un flokšu stublājiem.

Avots: darzaabc.lv