Eksperte: pujenes, flokši un lauztās sirdis – populārākie ziedi latviešu zemnieka dārzā

Dzimtas mājās, kas pāriet no paaudzes paaudze, vecvecāku stādījumi ir saglabājušie, bet visiem tiem, kas iegādās lauku īpašu un vēlas dārza radīt senatnīgo noskaņu ar ziediem, noderēs Nacionālā botāniskā dārza vadošā dārzkopības speciāliste Ilma Nereta izpētītā informācija.

Populārākie ziedi visā Latvijas teritorijā zemnieku sētās ir bijušas pujenes, tad flokši un godpilno trešo vietu ieņēmušas lauztās sirdis.

Ja arī tu vēlies dārzu, kā bija tavai vecmammai vai pat vecvecmammai, ieklausies Mg. Biol. Ilmas Neretnieces skaidrojumos:

• Cienīgu vietu mūsu senču dārzos ieņēma visiem zināmā peonija, tolaik dēvēta par pujeni un "čupurozēm".
• Arī sarkanie flokši ir vieni no ilglaicīgākajiem un biežāk stādītajiem košumdārzu iemītniekiem. Augu skaistumu un patīkamo, maigo smaržu novērtējuši jau mūsu senči, godājot tos par ziemas flokšiem.
• Puķe, kuru jau pirms vairāk kā simts gadiem gozējusies teju katrā augus mīlošā lauku mājā, ir lauztā sirds. Divkrāsainie, sārti baltie sirds formas ziedi ļaudīm patikuši visos laikos.
• Pagājušā gadsimta sākumā daudzas lauku sētas rotāja stalta, pat majestātiskā puķe – parastā kāršroze, jeb lielā roze – tāds tolaik bija šīs puķes vārds.
• Vēl viena iecienīta seno puķu dārzu iemītniece, kas pakāpeniski atgriežas arī modernajos mūsdienu dārzos, ir lielā krese, pagājušajā gadsimtā godāta par riteņspoli.
• Mūsu senču dārzos jau vairāk kā pirms 100 gadiem tika stādītas augstās lauvmutītes.
• Vēl viena lieliska ziemciete, kas pieder latviešu senajiem kultūraugiem, ir zilā kurpīte. Stalta, pat majestātiska tā slējās gar istabas logiem vai citā sev atvēlētajā vietā dārzā.
• Laikam būtu grūti atrast kādu, kurš neatpazīst ilggadīgo mārpuķīti. Tā ir tipiska "vecmāmiņu dārza" puķe, kuru labi zināja un audzēja arī mūsu senči, tolaik dēvēdami čaklo ziedētāju par Marijas puķīti vai sīkrozīti.
• Vairāku vijolīšu hibridizācijas rezultātā, kas uzsākta jau ļoti tālā pagātnē, radās dažādas formas un krāsu kombināciju lielziedu atraitnītes ar mīlīgajām, pat komiskajām "sejiņām".
• Vienas no iecienītākajām sīpolpuķēm mūsu senču dārzos izrādījušās tā dēvētās "īstās" smaržīgās narcises, par kurām tagad sakām – vienkāršās un pildītziedu dzejnieku narcises.
• Kārtējā lieliskā puķe, kas uz dārzu atceļoja no tuvākajiem mežiem, tautas valodā līdz pat mūsdienām tiek godāta par maijpuķīti. Tā ļoti bieži tika stādīta mūsu senču mājās. Labi zināms arī auga botāniskais termins – parastā kreimenīte.
• Tā ap Jāņu laiku, kā liela krēmbalta kupena, pie dzīvojamām mājām saziedēja divmāju kazbārdis. Bieži tas bija tikai viens krūms, kas nepārstādīts auga gadiem, bet lieliski jutās sev atvēlētajā vietā.
• Noteikti esat dzirdējuši par skaisto sentēvu tradīciju Līgo vakarā saplūkt smaržīgās kalmes un izkaisīt pa dzīvojamās mājas un saimniecības ēku grīdām.
• Būtu nepiedodami augu sarakstam nepievienot tik iemīļoto "studentu neļķi". Savulaik sauktu arī par "turku neļķi" un čemurneļķi.
• Latviešu lauku sētas klasikai noteikti pieder pīpenes – tautā sauktas arī par margrietiņām un baltajām puķēm. Kurš gan neatceras bērnišķīgi romantisko rotaļu ar margrietiņas ziediem – mīl, nemīl…