Lielvārdes parkā grandiozi izskan rokopera "Lāčplēsis". Vilšanās par organizatoru necieņu pret skatītājiem

Iestudējums Lielvārdes parkā tapa pēc Ogres novada pašvaldības iniciatīvas, atzīmējot Andreja Pumpura eposa "Lāčplēsis" 135. gadadienu, kā arī rokoperas 35. gadskārtu, uzvedums pirmo reizi izskanēja Andreja Pumpura dzimtajā vietā.

Vēsturiskās vietas klātbūtne, Lielvārdes pilsdrupas un Daugavas ūdeņu plūdums kalpojuši par iedvesmas avotu jaunā uzveduma tapšanā.

Režisore Rēzija Kalniņa rokoperas "Lāčplēsis" jauno iestudējumu veidojusi laikmetīgāku, kā pirms 35 gadiem, ļaujot sajust jaunu senā vēstījuma jēgu un spēku.

Iespaidīgajā skatuves scenogrāfija. Skatuvei tika izmantoti 11 led ekrāni, kuros spoži uzmirdzēja gleznotājas Kristīnes Kutepovas īpaši šim notikumam radītās gleznas.

Vērienīgo scenogrāfiju papildināja tērpu mākslinieces Danas Dombrovskas krāšņie tērpi. Tajos katrā rakstā, detaļā un simbolā māksliniece iekodējusi konkrētā varoņa stāstu.

Lāčplēša lomā debitēja dziedātājs Atis Zviedris, Laimdotu atveidoja vokāliste Beāte Zviedre, savukārt Kangara tēlā iejutās dziedātājs Marts Kristians Kalniņš. Tieši šīs trijotnes savstarpējās attiecības bija jaunā rokoperas uzveduma centrā.

Tas viss bija. Nenoliedzami Lāčplēša stāsts arī mūsdienās nav zaudējis savu aktualitāti. Kā rakstīja Edgars Juka "Facebook": "Bija skaisti, kaut kas negaidīti pārsteidzošs. Visu vakaru domāju par mūsdienu tehnoloģiju radītajām iespējām, tik izcili parādīt tik izcilu darbu. Manas pozitīvās emocijas un uzlādi pat neaizēno organizatoriskās nebūšanas, par kurām noteikti pastāstīs citi."

Un citi arī stāstīja par to, kas aizēnoja šo skaisto pasākumu. Dita Gudrā rakstīja: "Rokopera Lāčplēsis – ļoti skaista izrāde, bet nekāda organizētība. […] Cilveki stāvēja kājās jau pie skatuves, aizsedzot skatu tiem, kuri sēdēja, un publikas vidusdaļa un aizmugure neredzēja vispār neko. Tas, protams, rezultējās diezgan asos ķīviņos jau skatuves priekšgalā."

Guna Fridriksone arī neslēpa, ka viņai šī bija vasaras lielākā vilšanās: "Šis bija pasākums, kur būtu vērts izvērtēt daudzās kļūdas un kompensēt apmeklētājiem, ja ne visu, daļu no biļešu vērtības."

Daina Pelēce rakstīja: "Īsumā: izrādes māksliniecisko vērtību sabojāja festivāla formāts skatītāju zonā jeb kā komentēja mums blakus stāvošā māksliniece Šeila: biļetes ir pārdotas pilnīgi visiem, kas gribēja tās dabūt, bet par to, kā visas šīs ļaužu masas varēs redzēt to, kas notiek uz skatuves, nebija līdz galam izdomāts. Šoreiz izvēlētā vieta un izrādes formāts diemžēl viens otram nepalīdzēja."

Ieva Mangule par pasākumu ironiski teic, ka viņiem izdevās piedzīvot divas izrādes: "Pirmā izrāde. Ierodoties Lielvārdes parkā, konstatējam, ka par sēdvietām nav padomāts. Labi, mums ir sedziņa, apsēžamies uz tās. Citi ierodas ar tūristu krēsliņiem un iespaidīgiem dārza krēsliem. Vēl citi stāv kājās. Kādu stundu notiek diezgan aktīvas diskusijas, kā būtu labāk, pareizāk sekot līdzi notiekošajam uz skatuves. Cilvēki ecējas cits ar citu. Gaisotne nav laba.

Otrā izrāde – uz skatuves. Iespējams, ka laba. Tomēr pirmā ir daudz spēcīgāka. Šīs pārdomas, lai tas nekad vairs nebūtu jāpiedzīvo, lai pietiktu ar vienu izrādi – izrādi uz skatuves.

Rokoperas izrādi taču organizēja cilvēki ar milzīgu pieredzi. Iespējams, ka parkā varēja būt izvietoti lieli ekrāni, lai visi viņiem pieņemamā veidā varētu līdzi dzīvot notiekošajam uz skatuves. Noteikti ir daudz citu iespēju."

Arī Kitijai Grinsteinai ir savi secinājumi pēc pasākuma: "Apbrīnojama neorganizētība. Darīts viss, lai skatītājs neiedomātos, ka ir vērtība. Zinot, kā latvieši māk organizēt pasākumus, jānotic, ka viss darīts apzināti, lai skatītājs saprastu, ka nav nekas šajā jaunajā kārtībā.

Skatuve zemu, ja būtu augstāk, kāda daļa varbūt kaut ko redzētu.

Blakus cilvēki padevās un klausījās koncertu neko neredzēdami. Nolēmām, ka stāsts labi izskatītos izstāstīts mangās, vai telefonā tinot lentā uz leju. Stāstu tālumā nevarēja uztvert, ja to nepārzināja… skaidroju, kas tur notiek. Pusē nolēmām doties mājās, nebijām vienīgie. Pūlis sakustējās uz mājas pusi no tiem, kas padevās un nolēma noskatīties pēc tam pa televizoru. Sagatavosim snakus un kādu dienu noskatīsimies ierakstu televizorā. Braucot atkal lija. Nebija paliekošas garšas par cīņu un vārda brīvību. Tāda vardes brīvība. Un nav jau nekāds brīnums. …Lielvārde."

Esot uz vietas, tiešām bija grūti nojaust, ka darbība notiek arī pie skatuves. Visiem, kas neredzēja klātienē to, kas notika pie skatuves, tagad var redzēt skaistajās bildēs, kamēr tiek gaidīts rokoperas ieraksts televīzijā.

Lielvārda lomā iejutās operas solists, tenors Raimonds Bramanis, Dīterihu atveidoja Atis Ieviņš, Līkcepures lomā aktieris Gundars Grasbergs, Koknesi izdziedāja Jānis Buķelis, Ziemeļmeitas lomā dziedātāja Alise Kante, Staburadzes tēlā – dziedātāja Anmary, savukārt Teicējas lomā iejutās aktrise Zane Jančevska. Nozīmīgas lomas izrādē atveidoja a capella grupa "Latvian Voices", bet raganu un jodu tēlos redzējām jaunākās paaudzes talantus Sarmu Liedi, Austru Kozuliņu, Sanitu Rozi, Edvardu Griezi, Tomu Kalderauski, Tomu Kursīti un Artūru Biķernieku.

Līdzās tautā iemīļotiem māksliniekiem un spilgtiem izpildītājiem iestudējumu kuplināja Ogres novada amatiermākslas kolektīvi – Lielvārdes jauktais koris "Lāčplēsis", jauniešu deju kolektīvs "Pūpolītis" un folkloras kopa "Josta", Ķeguma jauktais koris "Lins" un Tomes folkloras kopa "Graudi".

Ne mazāk krāšņs arī pavadošo mūziķu sastāvs. Pie taustiņinstrumentiem pats mūzikas autors Zigmars Liepiņš, viņam līdzās Uldis Marhilevičs. Ģitāru spēlēja Mārcis Auziņš, basa ģitāru Valters Sprūdžs, savukārt pie sitaminstrumentiem Gundars Lintiņš.

Izrādes radošajā komandā režisores Rēzijas Kalniņas vadībā darbojās arī režisores asistente Dace Micāne-Zālīte, horeogrāfe Inga Raudinga, scenogrāfe Kristīne Kutepova, kostīmu māksliniece Dana Dombrovska, metālmākslinieks Normunds Bērziņš, video mākslinieks Artis Dzērve un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Producents Aigars Dinsbergs.

Projekta īstenošana notika, sadarbojoties Ogres novada Kultūras centram un Producentu grupai 7.