Andalūzijā vilkus pasludina par izmirušiem

Gadsimtiem ilgi vilki klaiņojuši Andalūzijas kalnu grēdās Spānijas dienvidos, taču pēc gadiem ilga šīs sugas populācijas norieta vilki ir oficiāli pasludināti par izmirušiem attiecīgajā reģionā.

Kopš 2003. gada reģionālā valdība ir uzskaitījusi vilku populāciju, cenšoties uzraudzīt sugu un mazināt to konfliktus ar vietējiem iedzīvotājiem, jo ​​īpaši lauksaimniekiem.

Tomēr ziņojumā Andalūzijas valdības vides departaments saka, ka "kopš 2020. gada nav bijis nekādu pazīmju, ka vilki joprojām Andalūzijā būtu sastopami", lai gan tas ir aizsargājamas sugas dzīvnieks. Vismaz līdz 2010. gadam tika lēsts, ka reģionā, galvenokārt Sjerramorenā, mitinājās seši līdz astoņi vilku bari, kuros bija līdz 56 īpatņiem.

Neskatoties uz to, ka vilki tagad pasludinājuši par izzudušu sugu, eksperti apgalvo, ka kopš 2013. gada Andalūzijā nav bijuši nekādi pierādījumi par vilkiem, un, iespējams, kopš 2003. gada nav bijusi neviena reproduktīvā grupa.

"Šīs ir sliktas ziņas, un tās apstiprina negatīvo tendenci attiecībā uz dažiem esošajiem vilku bariem Spānijas dienvidos, kurus apdraud dzīvotņu zaudēšana, malumedniecība un nelikumīgas medības," sacīja Pasaules Dabas fonda dabas aizsardzības koordinators Spānijā Luiss Svaress.

"Apkaunojošais vilku zaudējums Andalūzijā ir tieši saistīts ar reģionālās valdības politiskās gribas trūkumu pieņemt aizsardzības pasākumus," piebilda Svaress.

"Nav saprotams, ka, neraugoties uz situāciju, kas aizsākās gadu desmitiem senā pagātnē, vilks nav iekļauts tādu sugu sarakstā, kam draud izzušana, un nav ticis izstrādāts šīs sugas atjaunošanas plāns," viņš teica. Ja tiktu klasificēti vilku izzušanas draudi, Andalūzijas valdībai būtu juridisks pienākums veikt pasākumus, lai aizsargātu vietējo vilku populāciju.

Svaress sacīja, ka valdību gadiem ilgi ir paralizējušas bailes no konfrontācijas ar medību lobiju un lopkopjiem, un tā ir aprobežojusies ar vilku populācijas uzraudzību. "Tagad tās pienākums ir sākt darbu, lai garantētu šīs sugas atgriešanos dienvidu kalnos pēc iespējas ātrāk," viņš teica.

Spānijā ir lielākā vilku populācija Eiropā. 19. gadsimta vidū visā valstī uzturējās aptuveni 9000 vilku. Taču vilku izskaušanas politikas rezultātā 20. gadsimta 70. gados valstī bija atlikuši vien daži simti vilku. Politikai mainoties, suga sāka lēnām atgūties. Pēdējā skaitīšanā 2021. gadā 297 baros bija no 2000 līdz 2500 vilku, no kuriem 90% atradās ziemeļrietumos, galvenokārt Kastīlijā un Leonā, Galisijā un Astūrijā, kur tiem ir aizsargājamas sugas statuss, kopš 2021. gada aizliedzot vilku medības.

Spānijas valdības 2021. gadā izsludinātā vilku atjaunošanas plāns paredzēja populācijas pieaugumu par 18% no 297 līdz 350 bariem. Tomēr Madrides Dabas vēstures muzeja pagājušajā gadā publicētais pētījums liecina, ka oficiālās aplēses par Spānijas vilku populāciju ir pārāk optimistiskas un ka skaitļi ir daudz mazāki, nekā apgalvots.

"Populācijas parasti tiek novērtētas divu gadu laikā, kas ir nepietiekams, lai ievērojamas kļūdas robežās noteiktu, vai populācija palielinās, samazinās vai stabilizējas," sacīja  projekta pētniece Viktorija Gonsalesa.