Kā un kāpēc bērnus nošķir no vecākiem?
Katru nedēļu kāds bērns Latvijā tiek izņemts no ģimenes. Dažreiz uz īsu brīdī, bet citreiz uz neatgriešanos – tas atkarīgs no vecāku spējas turpmāk koriģēt savu uzvedību. Par spīti faktam, ka tēvs un māte pakļauj savas atvases briesmām, bērni vienmēr būs vecāku pusē. Tieši tāpēc policistiem un bāriņtiesas darbiniekiem savus pienākumus nākas pildīt ļoti sarežģītos apstākļos, ziņo "Degpunktā".
Pagājušajā gadā kopā 205 vecākiem tika atņemtas aizbildniecības tiesības. No tiem 37 mātes un tēvi bija vardarbīgi. 55 cilvēkiem izdevās izcīnīt vecāku tiesību atjaunošanu. Taču statistika ir tikai viens aspekts, kā ilustrēt situācijas problemātiku. Nedrīkst aizmirst, ka ikviens no šiem gadījumiem ir traumatisks gan bērniem, gan atbildīgo iestāžu darbiniekiem. Nošķiršana izskatās apmēram šādi.
Jau vēstījām par divu bērnu māti 2,7 promiļu stiprā reibumā, kura pārmeta policistiem par bērnu biedēšanu. Viņa uzsvēra, ka trīs un piecus gadus vecajām meitenītēm likumsargi dara pāri.
"Jūs radīsiet bērniem traumu! Vai tā nav trauma, ka vecāki katru dienu dzer? Tā nav trauma!" risinājās viņas un likumsargu dialogs.
Bieži, kad Bāriņtiesa lemj par bērnu izņemšanu no ģimenes, runa ir par vecākiem, kuriem ir problēmas ar apreibinošu vielu atkarībām, piemēram, alkoholu, retāk – narkotikām. Ne vienmēr tas nozīmē, ka bērns tiek fiziski iespaidots. Pamešana novārtā arī ir viena no vardarbības formām. Piemēram, pirms gada kādā kāpņu telpā Rīgā tika atrasti puspliki bērni, kuru māte nelikās par viņiem ne zinis.
Krīzes centra "Dardedze" valdes locekle stāsta, ka atvases vienmēr būs savu vecāku pusē, lai kā arī māte vai tēvs uzvestos. Sagaidīt no maziem bērniem izpratni par šausminošo situāciju, nevar.
"Centrs Dardedze" valdes locekle Laila Balode stāsta, ka tā ir normāla bērnu reakcija nenormālā situācijā, ka bērns pretojas aizvešanai. Viņš, dzīvojot ar vecākiem, ir jau adaptējies situācijai. Bērnu nošķirot, iestādēm ir savu kritēriji un tās rīkojas.
Piemēram, abas māsas centās aizstāvēt savu tēvu, kurš bija trīs promiļu stiprā reibumā un agresīvs, cenšoties par fiziski iespaidot policistus. Tāpēc policista uzdevums šādās situācijās ir īpaši smags. "Katrā ziņā es pati esmu daudzus gadus nostrādājusi sociālajā dienestā un esmu piedalījusies šādās bērnu izņemšanās no ģimenes. Cilvēki, kuri veic šo aktu, arī nejūtas labi," saka Balode.
Laila Balode stāsta, kā pēc iespējas mazāk traumatiski atdalīt bērnu, vienlaikus savaldot vecākus, kuri, piemēram, nāk virsū ar cirvi. Pareizi ir paskaidrot notiekošo nevis juridiski korektā veidā, bet atbilstoši bērna vecumam.
"Darīt to, bērnu iesaistot vai veicināt bērna dalību. Policistam ir jāspēj skaidrot, kāpēc tā notiek, cik ilgi tas būs, uz kurieni tevi vedam, kas tagad notiek, kāpēc esmu uztraucies par tevi, kāpēc tavai dzīvībai draud briesmas," saka eksperte, uzsverot, cik būtiski policistiem ir skaidrot bērnam savas rīcības iemeslus.
Atbildīgās iestādes aicina jebkuru no mums neatstāt novārtā bērnus, kuri cieš no vecāku nolaidības vai vardarbības. Īpaši ātri ir jārīkojas, ja rodas aizdomas par apdraudētu zīdaini. Mazulis līdz viena gada vecumam var iet bojā ļoti ātri, pamešana novārtā nav pieļaujama ne uz minūti. Ja kļūstat par lieciniekiem līdzīgām situācijām, zvaniet policijai pa tālruņa numuru 110. Ja pazīstat bērnu, kurš meklē emocionālu atbalstu, iesakiet nepilngadīgajam vērsties pie speciālistiem, piemēram, zvanot uz diennakts bezmaksas uzticības tālruni 116111.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
