Dzimstība samazinās, tomēr bērnu skaits šogad pieaudzis. Iemesls tam – divi faktori

No 1 miljona 883 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju šā gada sākumā 361 000 jeb 19,2% bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina dati.

Kopš 2016. gada sākuma bērnu skaits ir palielinājies par 9 100 jeb 2,6%, ko veicinājis nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016. gadā, kā arī no Ukrainas iebraukušās ģimenes ar bērniem.

Latvijā lielākais bērnu īpatsvars šā gada sākumā bija Pierīgā – 22,3%, kamēr mazākais bērnu īpatsvars bija Latgalē – 16,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus starp novadiem lielākais bērnu īpatsvars bija Mārupes novadā – 30,8%, bet mazākais bērnu īpatsvars bija Krāslavas novadā – 13,8%.

2023. gada sākumā no visiem bērniem 96,3% bija Latvijas pilsoņi, 0,6% – Latvijas nepilsoņi un 3,1% – citu valstu pilsoņi. Kopš 2020. gada 1. janvāra Latvijā jaundzimušajiem vairs nepiešķir nepilsoņa statusu, tādēļ ievērojami samazinājies to īpatsvars nepilngadīgo skaitā.

Šā gada sākumā Latvijā pastāvīgi dzīvoja 23 500 Ukrainas valstspiederīgo, kuri atstājuši valsti karadarbības dēļ. No tiem 7 400 tūkstoši jeb 31,4% bija bērni, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, ģimenes valsts pabalsts 2022.gadā tika izmaksāts par 353 000 bērnu, un, mainoties pabalsta piešķiršanas nosacījumiem, izmaksājamā pabalsta apmērs par vienu bērnu pieauga no 28,68 eiro 2021.gadā līdz 79,05 eiro 2022.gadā. Ģimenes valsts pabalstu saņēma 265 000 jeb 75,1% bērnu vecumā līdz 14 gadiem, savukārt 88 000 jeb 24,9% pabalsta saņēmēju bija bērni 15-19 gadu vecumā.

No 2022.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsts tiek izmaksāts atkarībā no audzināmo bērnu skaita. Tostarp par vienu bērnu tiek maksāti 25 eiro, par diviem bērniem – 100 eiro jeb 50 eiro par katru bērnu, par trim bērniem – 225 eiro jeb 75 eiro par katru bērnu, bet par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro par katru bērnu.