Latvijas uzņēmējiem liela interese par iesaistīšanos Ukrainas atjaunošanā
Skaidrs, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā sev līdzi nesa prātam neaptveramas cilvēciskas ciešanas un tas, protams, šajā visā ir svarīgākais. Bet ir arī milzu kustība un infrastruktūra – ceļi, tilti, skolas, teātri, slimnīcas, dzīvojamās mājas, viss, ko tikai var iedomāties. Daudzas valstis domā par to, kā iesaistīties Ukrainas atjaunošanā. Arī Latvija.
Precīzi aplēst karā smagi cietušajai valstij nodarīto skādi ir sarežģīti. Pasaules Bankas aprēķini agrā pavasarī liecināja, ka Ukrainas atjaunošana un atvesoļošana prasītu 411 miljardus ASV dolāru 10 gadu laikā. Skaidrs, ka, turpinoties karam, šī summa tikai kļūst lielāka.
Lielākā daļa šo investīciju būtu nepieciešama transporta, mājokļu un enerģētikas infrastruktūrā. Būtiski ieguldījumi vajadzīgi arī sociālajā aizsardzībā, dažādos atmīnēšanas darbos un lauksaimniecības nozarē. Latvija valdības līmenī apņēmusies īpaši palīdzēt Černihivas apgabalam, tam atvēlot būtisku daļu no šogad Ukrainas rekonstrukcijai paredzētajiem pieciem miljoniem eiro.
Šajā reģionā dzīvojamais fonds pamatīgi cietis, dažviet pat pilnībā iznīcināts, nopostītas daudzas izglītības iestādes, bet vietējie mēģina dzīvi turpināt, par spīti tam, ka šī vieta joprojām ir okupantu triecienu mērķis. Valdība jau uzrunājusi mūsu uzņēmējus, lai saražotu un sūtītu uz Čerņihivu moduļu mājas, bērnu rotaļu laukumu aprīkojumu un mēbeles pirmsskolas izglītības iestādēm.
Plaša vietējo uzņēmēju atsaucība Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) semināram, kurā ukraiņi informēja par aktuālo ekonomisko situāciju viņu valstī, savukārt mūsu institūcijas par iespējām tur nodarboties ar biznesu un sniegt savu artavu Ukrainas atjaunošanā. Interese no būvniekiem, arhitektiem, pilsētplānotājiem, arī dažādiem komunālo sistēmu nodrošinātājiem, preču ražotājiem un citiem.
"To vajadzību tur ir tik daudz. Tas loks ir milzīgs. Patiesībā, visiem Latvijas uzņēmumiem ir, ko tur darīt. Tas, protams, prasa lielāku sagatavošanos un gatavību augstākam riskam."
Ārlietu ministrija grasās iestāties par to, lai arī nākamā Latvijas valdība Ukrainas rekonstrukcijai novirzītu vismaz piecus miljonus eiro gadā.
"Ukraina ir sākusi arī no sava budžeta finansēt rekonstrukciju. Virkne darbu. Tie, kuri bijuši Ukrainā, to savām acīm redzējuši. Vienlaikus viņiem acīmredzami jūtams finanšu trūkums, un visam viņiem nepietiek."
Savukārt starptautisko partneru Ukrainas rekonstrukcijas projekti pagaidām vēl ir agrīnā stadijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
