Latvijā arī ārzemju grupām nekas tik milzīgs nav bijis! Kā notiek gatavošanās Latvijas Mūzikas koncertam Mežaparkā

Kad ierodos, norit pēdējie darbi, lai uzbūvētu skatuvi, kura top speciāli Otrajam Latvijas Mūzikas lielajam koncertam, uz kuras uzstāsies teju simts mūziķi. Augšā uz tribīnēm procesu novēro koncerta idejas kodols – radošais direktors Arstarulsmirus (Gustavo) un SIA "REKU events" producentu grupas pārstāvis Olafs Saulriets.

Lūkojoties uz lielās skatuves tapšanas procesu no skatītāju tribīnēm, sarunājamies ar Astraulsmirus un Olafu Saulrietu par skatuves tapšanas procesu, mērogu, populārās mūzikas Dziesmu svētkiem, mūziķu skatupunktu, un nākotnes plāniem Trešajam Latvijas Mūzikas lielam koncertam.

Lielai mūzikai, liela skatuve

Visas koncerta ambīcijas patiesi ataino skatuves konstrukcijas mērogs. Raksturot to, kā vienkārši lielu, nebūtu pareizi, jo tā ir pavisam nopietna konkurente lielajām Mežaparka tribīnēm, kurām skatuve kā mūris skatās pretī. Dzīvē, vērojot skatuvi no tribīnēm, šķiet, ka mūziķiem ir atvēlēts pavisam šaurs pleķītis lielo ekrānu ielenkumā, jo tie aizņem lielāko daļu no skatuves.

Savukārt pati skatuve ir ļoti maza, un patiesi izbrīna, kā uz tās būs iespējams ietilpināt gan simfonisko orķestri ar mūziķiem, gan solistus, taču koncerta organizatori saka – tas ir iespējams. Par mūziķu izvietojumu stāsta koncerta radošais direktors Arstarulsmirus.

"Tā "mutīte" izskatās tik maza. Iedomājies, ka tur ir simfoniskais, grupa, solisti. Mums ir piesaistīti horeogrāfi, kuri atbild par solistu pārvietošanos blokos. Solistiem paredzēta arī dramaturģija. Rolands če ar "Antikvariātu" ir no kustīgākajiem. Arī "Sudden Lights" un "Citi zēni" nāks ārā. Žoržs Siksna, visticamāk, stāvēs tur, pie klavierēm."

Uzejot uz lielās skatuves, gan radās nedaudz citāds iespaids, jo "mazā mute", par kuru stāstīja Arstarulsmirus vairs nerādās tik maza, un ir visai dziļa, raugoties no mūziķu skatupunkta. Arstarulsmirus skaidro, ka simfoniskais orķestris aizņems divas trešdaļas no skatuves. Kreisajā stūrī būs ritma grupa, aiz simfoniskā orķestra būs Rīgas kamerkoris "Ave Sol". Priekšpuse ar mēli paliks solistiem, kur viņi varēs pārvietoties un iekustināt arī publiku.

Olafs Saulriets skaidro, ka lielā skatuve palīdzēs ar vizuāliem paņēmieniem pastiprināt skatītāju emocijas.

"Mums tas akcents arī ir uz video saturu, lai pastiprinātu dziesmu emociju, tāpēc arī Papachi "pieplok" katrai dziesmai. Es tikko paskaitīju. Orķestris, koris, grupa – uz skatuves būs
100 cilvēki," rēķina Saulriets.

Sākumā varēja rasties iespaids, ka šo lielo brīnumu būvē vairākas nedēļas, tomēr koncerta radošais kodols atzīst, ka viss ir tapis aptuveni septiņu dienu laikā. Pēc Arstarulsmirus aprēķiniem skatuve ir 1600 kvadrātmetrus liela, un arī tās apmērus novērtē pašas tehniskās kompānijas.

"Tehniskās kompānijas, kas to dara, teica, ka Latvijā arī ārzemju grupām nekas tik milzīgs nav bijis. Es domāju šeit to katrs klātesošais novērtēs. It īpaši tie, kuri ir stāvvietās. Šis būs lielākais karaoke ekrāns, jo katrai dziesmai ir teksta video uz lielā ekrāna," stāsta Arstarulsmirus.

Arstarulsmirus

radošais direktors

Mēs liekam lielas likmes, aicinām cilvēkus uz to, ka tie ir populārās mūzikas Dziesmu svētki, aicinām uz to, ka var dziedāt līdzi arī tie, kuri šīs dziesmas varbūt tik labi nezina.

Skatuve no mūziķu skatupunkta

Šķiet, ka katrs no mums kaut reizi kāda koncerta laikā ir iedomājies – kā ir būt tur uz skatuves? Mūziķiem ir jārēķinās ar daudziem tehniskiem aspektiem, tāpēc krāšņākais skanējums un skats tiek skatītājiem. Arstarulsmirus stāsta, kāda ir sajūta, esot uz tik lielas skatuves.

"Domāju, ka viens no iemesliem, kāpēc lielos koncertus uzsāk pa dienu, ir tas, ka pa dienu mūziķis vēl redz tos cilvēkus. Tad tā emocija varētu gan spēcīgāka, gan skaidrāka. Tādos nakts koncertos gaismas spīd mums virsū. Cilvēkus es pats redzu pirmos metrus piecus, varbūt desmit. Tie sadziedāšanās momenti ir spēcīgi. Varbūt dzirdi tad, kad visa mūzika apstājas. Man skan mūzika ausīs, pat, ja cilvēki dzied līdzi, pats nevaru sadzirdēt."

Repertuārā sestdien būs gan vecās, gan jaunās paaudzes mūziķi, taču var droši apgalvot, ka daudzi no tiem šāda mēroga skatuvi nav piedzīvojuši. Arstarulsmirus stāsta, ka tas ir kaut kas unikāls:

"Uz šāda tipa skatuves viņi nav kāpuši, un ne tikai no vecāka gada gājuma izpildītājiem, bet arī no jaunajiem. Ar šo iekārtojumu un vizuālo efektu, kādu tas atstās uz auditoriju, šī skatuve pēc būtības Latvijai ir kaut kas unikāls."

Lai arī skatuve ir liela, tā ir novietota visai tuvu Mežaparka estrādes tribīnēm. Gan Arstarulsmirus, gan Olafs Saulriets apgalvo, ka vizualizāciju režisora Papachi redzējums ir tajā, ka tiek radīta telpa ar divām plaknēm, un vieta starp tām ir neliela, tāpēc skatuves nelielais attālums no tribīnēm rada omulīgu sajūtu. Un tas patiesi arī ir izdevies, jo skatītāju rindās ir sajūta, ka atrodies omulīgā istabā, tajā pašā laikā acis skraida, mēģinot aptvert skatuves mērogu.

Kā koncerta ideja izauga no Raimonda Paula?

Ja pirmais lielās mūzikas koncerts bija veltīts maestro Raimonda Paula daiļradei, tad šogad atvēziens ir krietni plašāks – Imants Kalniņš, Zigmars Liepiņš, Uldis Stabulnieks, Uldis Marhilēvičs, Jānis Lūsēns. Iztaujājot par koncerta saturisko daļu, Arstarulsmirus stāsta, ka programma aptvers arī dažādus laika posmus.

"No 60. gadiem līdz pat mūsdienām. Amplitūda ir liela, procentuāli lielākā daļa mums ir 80. gadi. Mums šur tur ir arī piedevas no mūsdienām. Pagājušo reizi bija Paula mūzika, un tad no tās mēs taisījām dramaturģiju. Šoreiz rāmis nebija tik skaidrs. Sarežģīti saprast, kāda vispār būs tā atlase. Manā galvā tā ir četru cēlienu programma. Diez gan vienkopus, vienā laidā, bet iet četri cēlieni, kuros ir dramaturģiska līkne," saka pasākuma organizators.

Olafs Saulriets piebilst, ka pašam šķitis interesanti, kā Astraulsmirus ir veidojis koncerta saturisko daļu.

"Man bija baigi interesanti skatīties, kā Gustavo liek programmu. Es nekad nebiju domājis, ka tā tas tiek darīts. Viņš grafiski lika, piemēram, šeit mūs mūzika paceļ, šeit jānolaiž uz leju. Tiek zīmēts emociju grafiks."

Arī Arstarulsmirus apliecina, ka būs daudz pārsteigumu.

"Gan muzikāli, gan vizuāli strādājam pie tā, lai ir daudz pārsteiguma momentu. Tiklīdz tu esi sapratis, ka tā tas skanēs, tā mēs uzreiz to nomainām. Mēs esam nedaudz vairāk atļāvušies eksperimentēt. Tas nozīmē, ka šīs aranžijas ir ar kaut kādām novitātēm."

Nesen Arstarulsmirus kopā ar grupu "Instrumenti" laida klajā dziesmu "Nāc dejot", kas bija atsauce uz grupas "Linga" dziesmu. Viņš arī pastāsta, ka arī grupa "Jumprava" ir laidusi klajā dziesmu "Dziesma par četriem baltiem krekliem", kā arī "Sudden Lights" ir pārveidojusi Čikāgas piecīšu dziesmas "Mūsu mīlestība" jaunu versiju. Jaunumu netrūks, tomēr Olafs Saulriets piebilst, ka tas tiks darīts gaumīgi, cienot lojālo auditoriju.

"Man likās forši, ka tiek domāts, lai neaizvainotu šī gabala lojālo auditoriju. Ja tur ir kaut kāda Raimonda Paula dziesma, kas milzīgai masai ir svēta, tad var uztaisīt svaigāku, bet neaizvainot to auditoriju. Iedot svaigumiņu, bet arī saglabāt to skanējumu."

Vai būs Trešais Latvijas Mūzikas lielais koncerts?

Grūti nepajautāt par šī koncerta tālākajām ambīcijām, kas ar katru lielo koncertu strauji aug. Olafs Saulriets ir viens no idejas galvenajiem autoriem, kā arī cilvēks, kas šim mērķim ir pulcējis radošo komandu – Arstarulsmirus un Papachi. Viņš apgalvo, ka idejas rosās nemitīgi.

"Veidojot arī šī gada programmu, mēs mētājām kaut kādas idejas. Tev visu laiku sevi brīžiem ir jāpiebremzē, jo nevar visu tagad. Jādomā par to, ka kaut ko var atstāt uz nākamo gadu. Tā ideja ir liela, ar milzīgu ambīciju – tā ir nereāla. Mums sākumā likās, ka būs saprotamāk, ja tas būs Pauls. Pamatideja īstenībā ir šis gads. Dažādi autori, dažādas kompozīcijas."

Olafs Saulriets

producents

Šis ir pasākums, kas cilvēkiem vēl ir jāizskaidro. Diez gan daudzi viņu vēl neredz vai neizprot.

Arstarulsmirus atklāj, ka jau ir saraksts ar izpildītājiem, kurus viņi gribētu aicināt nākamgad, bet sākumā būs jāizdara secinājumi par šo koncertu.

"Tas ir foršākais veids šogad, kā nosvinēt pirmo septembri. Otra tāda varianta nav. Pirmajā viss kaut kas ir jādara, tad otrajā jau var nosvinēt (smejas)."

Noejot no skatuves kopā ar Olafu Saulrietu un Arstarulsmirus, cenšamies aptvert mērogus. Taujāju garām ejošam strādniekam par cilvēku skaitu, kas būvē skatuvi. Viņš nosauc skaitli desmit, bet ar piebildi, ka tie ir tikai cilvēki, kas atbild par dekorācijām. Tad top skaidrs, tie ir vairāki desmiti strādnieku, kas rosās. Olafs Saulriets ieminas, ka visu uzbūvi uz Mežaparku veda veselas sešpadsmit "fūres", taču rūgti smejas, ka pēc koncerta divu stundu laikā šis viss jau būs novākts.

Patiesi, tāpēc tas ir brīnums, ko iespējams piedzīvot vienā vakarā, jo otras šādas iespējas šogad vairs nebūs. Gan Olafs Saulriets, gan Arstarulsmirus norāda, ka vēl aizvien visas biļetes nav izpārdotas, tāpēc gribētājiem vēl ir iespēja pagūt uz koncertu.

"Rīgas satiksme" informē, ka sestdien, 2. septembrī, pirms un pēc "Latvijas Mūzikas lielais koncerts" Mežaparka Lielajā estrādē tiks organizēti papildreisi 11. tramvaja maršrutā. Papildreisu organizēšana tiks veikta atbilstoši pasākuma rīkotāju sniegtajai informācijai un prognozēm par gaidāmo pasažieru apjomu.

Pirms koncerta papildreisi tiks organizēti virzienā no Ausekļa ielas uz Mežaparku sākot no aptuveni pulksten 17.00 un sākot no aptuveni pulksten 17.48 tramvaji kursēs ar 5-6 minūšu kustības intervālu. Arī pēc koncerta noslēguma šajā maršrutā būs norīkoti papildu tramvaji, atbilstoši pasažieru plūsmai.