No nākamā gada bioloģiskie atkritumi Latvijā būs jāšķiro obligāti
Gandrīz pusi no visiem atkritumiem, ko cilvēki izmet miskastē, veido bioloģiskie atkritumi – pārsvarā pārtikas paliekas un citi organiskie atkritumi. Taču dati rāda, ka vien neliela sabiedrības daļa bioatkritumus izmet īpaši tiem paredzētajos brūnajos konteineros. Daļa cilvēku, īpaši laukos, no šiem atkritumiem veido kompostu, kas ir atbalstāmi, taču lielākais vairums bioloģiskos atkritumus izmet kopā ar sadzīves atkritumiem.
"Tās kaudzes, ko redzam, tie ir atkritumi, kas ir atvesti no brūnajiem bio konteineriem, tātad tīra bioloģiskā masa. Un ir otra kaudze, ko mēs redzam tur, tā ir kaudze, kas nāk no šķirošanas rūpnīcas, un, kā mēs redzam tajā kaudzē, tur ir ļoti liels citu atkritumu piejaukums."
Nešķirojot bioloģiskie atkritumi sagandē tos izmestos priekšmetus, kurus varētu veiksmīgi pārstrādāt.
"Ja mēs neko nešķirojam un izmetam miskastē gan papīru, gan krējumu, papīrs kļūs slapjš, netīrs un nebūs piemērots pārstrādei," uzsver "Getliņi EKO" projektu vadītāja vides izglītības jomā.
Jau nākamgad bioloģisko atkritumu šķirošana Latvijā būs obligāta, taču vairums iedzīvotāju par to pat nezina. Pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem būs pienākums izvietot brūnos konteinerus pie daudzdzīvokļu ēkām, kā arī iedzīvotājiem būs tiesības šos konteinerus pieprasīt. Taču līdzšinējā pieredze liecina, ka galvaspilsētas iedzīvotājiem neesot intereses šķirot – no tūkstoš uzstādītajiem bio konteineriem, gandrīz piecsimt nācies noņemt, jo cilvēki no tiem atteikušies.
"Argumenti ir dažādi, bet, pirmkārt, ekonomiskais – ka nav tāda ekonomiska pamatojuma, jo, lai arī bioatkritumu šķirošana ir par 20% lētāka nekā parasto atkritumu, bet, ņemot vērā, ka tie konteineri nepiepildās, un līdz ar to vai nu izved tukšu konteineru un maksā par to, un beigās sanāk dārgāk, vai nu arī gaidi, un tad tas konteiners sāk smakot ļoti nepatīkami."
Tieši smaka, ko rada bioloģisko atkritumu vākšana un uzglabāšana, ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki negrib šķirot. Citas valstis šo jautājumu risina, padarot pieejamākus bioplastmasas maisiņus, kur mest ēdienu paliekas.
"Lielais jautājums – kā šos maisiņus iedzīvotājiem nodrošināt. Viens veids, sliktākais, būtu cilvēkiem pateikt, pērciet veikalos, dariet, ko gribat. Otrs – nedaudz labāks – lūgt atkritumu apsaimniekotājiem šo maksu iekļaut tarifā. Atkritumu apsaimiekotāji izdalītu iedzīvotājiem šādus maisiņus, bet tas palielinātu izmaksas. Trešais veids, ko gājušas Zviedrija un Itālija, tā ir maisiņu aizstāšana veikalos. Ideālajā gadījumā pie augļiem un dārzeņiem mēs atrastu nevis plastmasas maisiņus, bet tādus maisiņus, ko varam izmantot bioatkritumu dalītajai vākšanai."
"Getliņu" poligonā nonāk puse Latvijas iedzīvotāju nešķiroto sadzīves atkritumu, un atkritumu kalni turpina samilzt.
Situācija ar atkritumu šķirošanu vai, pareizāk būtu teikt, nešķirošanu pastiprina bažas par Latvijas poligonu kapacitāti. "Getliņos" vidēji gadā nonāk gandrīz 300 tūkstoši tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu, un, ja apjomos nekas nemainīsies, tuvākajos gados poligons būs pilns.
Eiropas direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem sadzīves atkritumiem, tāpēc iedzīvotāju paradumu maiņa būs izšķiroša.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
