Jūras piekrastē visbiežāk atrodamais atkritums – cigarešu izsmēķi

Vispiesārņotākā pludmale šogad ir Daugavgrīvas pludmale Rīgā, kurā aktīvisti salasījuši 1352 atkritumu vienības uz 100 metriem jeb aptuveni 13 dažādu atkritumu ik uz soli.

To, ka Daugavgrīvas pludmale ir viena no piesārņotākajām, varam pārliecināties arī paši. Te mētājās daļa čipsu pakas, te daļa cigarešu paciņas, sarkana lente. Un tas viss vien dažos metros.

Piesārņotāko pludmaļu topam – Daugavgrīvas pludmalei – pievienojusies arī Majoru pludmale Jūrmalā, Liepājas, Saulkrastu, Apšuciema un Karostas pludmale.

Savukārt par Latvijas tīrāko šogad atzīta Engures centra pludmale, kur atrastas 49 atkritumu vienības uz 100 metriem, tai seko Lauču akmens, Miķeļtorņa, Mazirbes un Staldzenes pludmale.

"Diemžēl ar neko lielisku iepriecināt pēc vidējiem datiem piekrastes piesārņojumā mums nav. Un vidēji šajos monitoringos katros Latvijas pludmales 100 metros ir atrodamas 375  dažādas atkritumu vienības," saka kampaņas "Mana jūra" vadītājs Jānis Ulme.

Atkritumu kokteilis – raibs, tomēr visbiežāk pludmalēs aizvien atrodami dažāda veida plastmasas un polimēru materiāla izstrādājumi. Dalot sīkāk, īpaši izceļas smiltīs izmesto smēķēšanas atkritumu daudzums – izsmēķi un karsējamās tabakas filtri, arī dažādi smēķu iepakojumi, veido pat trešdaļu kopējā piesārņojuma liedagā.

"Tas ir viens no toksiskajiem un vispār bīstamākajiem plastmasas atkritumu veidiem, kam ir graujoša vidējā termiņa ietekme uz apkārtējo vidi un kas ir viens no būtiskākajiem mikroplastmasas avotiem. Mēs atrodam ar saltiem un ierīcēm saistītos atkritumus – uzgalīšus, iepakojumus, otros iepakojumus, jo tie parasti ir vismaz trijos iepakojumos, un tad ir vēl vismaz divas plastmasas frakcijas," turpina Ulme.

Vienlaikus speciālisti norāda – ir arī labās ziņas. Pamazām iezīmējas depozīta sistēmas pozitīvā ietekme uz pludmales un piekrastes atkritumu noslodzi.

"Protams, divu, trīs gadu dati ne zinātni veido, ne rada pilnīgu pārliecību, ka tas ir stabils ieguvums, bet, ja mēs skatāmies trīs šīs frakcijas, kas ir depozīta sistēmā iekļautas, tad tas samazinājums ir ievērojams – vidēji 40%, pat 50%," pauž kampaņas "Mana jūra" vadītājs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstībās ministrijā atzīst, kopējie dati nav iepriecinoši. Tur gan uzsver, nupat sākts apjomīgs projekts, kura laikā iecerēts ieviest dažādus pasākumus, lai samazināt atkritumu daudzumu dabā.

"Risinājumi varētu būt dažādi. Viens ir sabiedrības izglītošana, bet otrs – arī infrastruktūra, vai tā mums ir pieejama, vai tajās pludmalēs ir nodrošināti arī konteineri, kur mums izmest šos atkritumus. Protams, tā ir arī cilvēku apziņa, vai es drīkstu izmest atkritumus pludmalē, tad mums ir jāstrādā arī ar bērniem, jauniešiem, visiem pludmaļu apmeklētājiem," norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Alise Vecozola.

Tikmēr kampaņas "Mana jūra" vadītājs Ulme aicina lielāku atbildību pieprasīt arī no piejūras pašvaldībām un rosina valsts atbalstu piekrastes apsaimniekošanā sasaistīt ar pludmales tīrības rezultātiem.