Baltijas jūras liedags kļūst tikai netīrāks: uzsākta piekrastes atkritumu skaitīšanas akcija "Mana jūra"

Ekspedīcija "Mana jūra" sākās pašos piekrastes ziemeļos pie Ainažu mola. Turpmāko mēnesi akcijas dalībnieki ar kājām noies visu – teju 500 kilometru garo – Latvijas jūras robežu.

Akcija gan nav vienkārši pārgājiens gar jūru. Tās laikā brīvprātīgie lasīs atkritumus un veiks to uzskaiti, lai saprastu, kādi gruži piekrastē atrodami visbiežāk un kur tie ir sastopami lielākajā apjomā. Lai arī kampaņa notiek jau 12. gadu, vides aktīvisti secina, piesārņojums mūsu pludmalēs aizvien ir liela problēma.

"Diemžēl mēs esam nevis par kādu procentu prom no Eiropas mērķa, esam par kārtu prom. Labs vides stāvoklis skaitās, ja ir 20 atkritumu vienību uz 100 metriem, mums ir vairāk nekā 200. Acīmredzot tas patēriņš pieaug tā, ka vidējā situācija pēdējos piecos gados ir pasliktinājusies vēl par 20%," saka kampaņas "Mana jūra" vadītājs Jānis Ulme.

Iepriekšējos gados secināts, jo populārāka pludmale, jo tajā arī vairāk atkritumu. Piemēram, pērn piesārņotākā bija Majoru pludmale Jūrmalā, kur katros simt metros atrasti pat vairāk nekā 1000 dažādu gružu.

Pludmalēs visbiežāk atrastie atkritumi gadu no gada ir vieni un tie paši. Tie ir mazāki vai lielāki plastmasas gabaliņi, šādi vai citādi celofāna maisiņi, kā arī izsmēķi. Akcijas organizatori pat ironizē, ka mūsu piekraste ir lielākais pelnutrauks Latvijā.

"Tā ir liela problēma, un es domāju pēc datiem šogad būs redzams, ka tā ir it kā tik vienkārša, bet skaitliski lielākā problēma, jo izsmēķis nav ne kartons, ne papīrs. Tas ir plastmasas izstrādājums, kas turklāt sadalās tūkstošos mikroplastmasas šķiedru daļiņās. Plus vēl atdod augsnei un ūdenim visas tās ķīmiskās vielas," norāda Ulme.

Trešdien pirmajā ekspedīcijas posmā – Ainaži-Kuiviži – devās aptuveni 20 brīvprātīgo. Starp tiem gan tādi, kuriem šī ir pirmā šāda pieredze, gan tādi, kuriem aiz muguras jau vairāki īsāki vai garāki "Mana jūra" pārgājieni. Visi gan norāda, šeit tie ir, jo rūp, lai Baltijas jūra būtu tīra.

"Ir jātur tā vide tīra, mēs te dzīvojam, te aug mazi bērni, dzīvas radības, un tas ir svarīgi, tā vide, ko veidojam sev apkārt. Un tas ir papildu mērķis, ne tikai izkustēties dabā, bet arī pašam apskatīties, kas te mums apkārt ir un kā varam uzlabot vidi, kurā mēs dzīvojam," teic Laima.

"Diemžēl cilvēki labāki nekļūst, atkritumu daudzums nesamazinās. Žēl, bet tā tas ir. Cilvēki nedomā. Ja vairāk cilvēku nāktu un piedalītos. Šeit ir bērni, kuri piedalās un ir izauguši šajos gājienos pie jūras, viņi nekad tā nedarīs, nekad nemetīs atkritumus zemē," norāda Ina.

Pieteikšanās dalībai kampaņā aizvien turpinās. Ar katra posma maršrutu, kurš parasti ir ap 20 kilometru garš, un plānoto tā mērošanas laiku var iepazīties akcijas "Mana jūra" mājaslapā.