Gada inflācija augustā Latvijā samazinājusies līdz 5,4%
Centrālā statistikas pārvalde šodien publiskoja jaunākos inflācijas datus, un iestādē atzīst – kopš dzīvojam augstās dzīves dārdzības apstākļos, šie ir rādītāji ir vieni no tiem, kas izraisa lielāko cilvēku interesi.
"Protams, mēs to pamanām. Mēs to pamanām pēc iedzīvotāju skatījumiem, lūk, šai bildei, ko mēs arī šodien publicējam sociālajos tīklos par precēm un pakalpojumiem, kuriem gada laikā visvairāk pieaugušas cenas."
Paraugoties uz jaunākajiem inflācijas datiem, varam redzēt, ka esam tālu no tiem inflācijas trakumiem, ko redzējām vēl gadu mijā, kad vairākus secīgus mēnešus pēc kārtas šis rādītājs pārsniedza 20%.
Visos trijos vasaras mēnešos vidējo patēriņu cenu izmaiņas gada laikā tagad jau rakstāmas ar vienu ciparu un dinamika turpina būt lejup vērsta. Protams, normālos apstākļus šī joprojām būtu uzskatāma par augstu inflāciju un tas, cik krasas ir bijušas šīs svārstības jau īstenībā pat sāk izkropļot datus, tāpēc šodien uz inflāciju paskatīsimies nedaudz citādā perspektīvā.
Proti, lūkosim, kā cenas mainījušas mēneša laikā, jo, piemēram, degviela šajā augustā bija manāmi lētāka nekā gadu iepriekš, taču šovasar vērojam tieši tās dārdzības pieaugumu – augustā salīdzinājumā ar jūliju kāpums par 6,5% un sagaidāms, ka pieaugums vēl turpināsies.
Līdzīgi ar visu vasaru plaši apspriestajām pārtikas cenām. Gada inflācijā tās joprojām ir galvenais faktors, taču augustā salīdzinājumā ar vidējais cenu līmenis šajā grupā samazinājies. Mēneša laikā lētāki kļuvuši, piemēram, svaigi dārzeņi un kartupeļi, arī augļi un olas, galvenokārt akciju ietekmē mazāk maksāja piens. Lētāks arī cukurs un sviests. Savukārt dārgāka kļuva kafija, augu eļļa, žāvēti augļi un rieksti, kā arī gaļas izstrādājumi.
Vidējais patēriņa cenu līmenis augustā salīdzinājumā ar jūliju sarucis par 0,6%.
Latvijas Bankas ekonomiste norāda, ka dzīves dārdzības pieauguma temps turpinās bremzēties.
"Virziena un dinamika diezgan paredzama. To galvenokārt nosaka tas, ka energoresursu cenas paliek salīdzinājumā ar pagājušā gada augstajiem līmeņiem. Tas vienkārši liek tai inflācijai samazināties."
Attiecībā uz kritumu pārtikas cenās – tas saucas gan ar globālajām tendencēm, gan sezonāliem faktoriem, gan, iespējams, arī sabiedrības spiediens sāk darīt savu. Tiesa gan, diez vai redzēsim spēju to tālāko kritumu.
"Gan dažādu ekonomikas spēlētāju izvēle uzkrāt pārtiku vai ierobežot eksportu varētu kaut ko vēl mainīt. Protams, arī ražas dažādās valstīs. Arī pie mums nav bijusi tik laba, cik varētu gaidīt. Ļoti atkarīgs, kā virzīsies globālās pārtikas cenas. Būtisku pārtikas cenu samazinājumu mēs negaidām," norāda Opmane.
Savukārt uz pozitīvākas nots – sagaidāms, ka Latvijā turpinās pieaugt tā sauktā reālā alga, proti, vidējo darba samaksas pieaugumu valstī arvien mazāk spēs noknābāt inflācija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
