Šauļu iedzīvotāji neizpratnē, kāpēc uz brīvām kājām ir par "kanibāliem" iesauktās slepkavas

Pie portāla "’tv3.lt’’ vērsās kāda Šauļu iedzīvotāja, kura pauda neizpratni – viņai zināms, ka no cietuma izlaistas divas sievietes (abas vārdā Viktorija), kas pirms 12 gadiem pastrādāja šaušalīgu slepkavību, pēc kuras saņēma iesauku "’kanibāli’’. Zināms, ka abas notiesātās no cietuma pārvestas uz Pisuaukelles māju Panevežā, kur tiek izmitināti apžēlotie ieslodzītie un tie, kuru sods ticis mīkstināts.

Notiesātajiem joprojām jāievēro salīdzinoši stingri nosacījumi, proti, pašiem jāapmaksā savi rēķini, viņi nedrīkst nakšņot nekur citur, pamest valsti un ļauts radiniekus apmeklēt tikai nedēļas nogalēs, tomēr vienlaikus var teikt, ka tie staigā uz brīvām kājām. Tā liek domāt arī tas, ka nu notiesātajiem ir pieeja internetam, mobilajam telefonam u. tml.

Tā kā abām Viktorijām tiesa par slepkavību piesprieda 20 gadus ilgu cietumsodu, Šauļu iedzīvotājiem nav saprotams, kāpēc cietumā slepkavas pavadīja tikai 12 gadus. Tāpat iedzīvotāji nav mierā, ka notiesātajām izkārots darbs populārā saimniecības preču veikalā, kur sākotnēji abas strādājušas noliktavā par krāvējām, bet vēlāk viena no Viktorijām manīta, strādājot par kasieri.

Tiek lēsts – darbā slepkavas pieņemtas tādēļ, ka abas Viktorijas nomainījušas uzvārdu. Taču iedzīvotāji uzsver, ka vārdu var mainīt, bet viņu sejas nekas un nekad neļaus aizmirst.

Arī noslepkavotās meitenes vecākiem zināms, ka notiesātās ir apžēlotas. Mirušās māte atzinusi, ka joprojām jūtas salauzta un pārdzīvo par meitas slepkavu atbrīvošanu. Sieviete arī neslēpj, ka joprojām ir grūti runāt par šo ģimenes traģēdiju.

Šauļu iedzīvotāju neizpratne nonākusi arī līdz sociālajiem tīkliem. Kāda sieviete sociālajā medijā "’Facebook’’ raksta – viņā kūsā dusmas par neizprotamo tiesībsargu lēmumu. Abas Viktorijas tomēr pastrādāja smagu un apzinātu noziegumu, par kuru viņām arī tika piespriests atbilstošs sods, tad kādēļ viņas to nav izcietušas pilnībā, vaicā šauliete un aicina citus vietējos iedzīvotājus neaizmirst par pastrādāto slepkavību, jo nav zināms, kas notiek atbrīvoto galvās.

Jāpiebilst – ir zināms, ka notiesātās patiesi tikušas apžēlotas, taču nav skaidrs iemesls, kāpēc šāds lēmums pieņemts.

Par ko Viktorijas sodīja?

2011. gada 14. jūlijā divas vidusskolnieces no Šauļiem Viktorija Lietuvninkaitė un Viktorija Vaitiekaitė uz satikšanos uzaicināja savu 17 gadus veco skolasbiedreni, kuru vēlāk nogalināja. Pēc neatgriešanās mājās tās pašas dienas vakarā, nogalinātās vecāki vērsās policijā, kas drīz vien noskaidroja – pazudusī meitene tovakar satikusies ar abām Viktorijām.

Aizdomās turamās tika izsauktas uz policiju sniegt liecības, kur sākotnēji meloja. Viena izteicās – redzējusi pazudušo meiteni aizejam mājās, bet, iespējams, viņa devusies uz tajā nedēļas nogalē notiekošo smagā roka mūzikas festivālu "’Velna akmens’’. Savukārt otra teicās, ka nemaz pazudušo tovakar nav satikusi.

Likumsargiem abu Viktoriju liecības šķitušās aizdomīgas, it īpaši pēc tam, kad versija par mūzikas festivāla apmeklēšanu neapstiprinājās, tādēļ policija lūdza Viktorijas L. mātei parunāt ar meitu vēlreiz. Saruna guva panākumus – sieviete drīz vien raudot zvanīja likumsargiem un sacīja, ka dodas uz iecirkni kopā ar meitu, jo viņa ir atzinusies pazudušās 17gadnieces slepkavībā.

Tikmēr otra Viktorija nebija sazvanāma – viņas telefons bija izslēgts. Viktorijas V. māte tika nekavējoties informēta par meitas iespējamo līdzdalību slepkavībā un devās viņu meklēt. Galu galā Viktorija bija devusies uz pavestu apavu ražotni kopā ar citu draudzeni, kurai atzinusies slepkavībā, un grasījusies izdarīt pašnāvību, nolecot no ēkas jumta. Māte meiteni pārtvēra un aizveda uz policijas iecirkni.

Abas Viktorijas atzinās arī likumsargiem par pastrādāto slepkavību, taču runāja negribīgi, lakoniski, melojot vai klusējot.

Vēlāk noskaidrojās, ka slepkavas draudzeni ievilinājušas Viktorijas V. vecmāmiņas dzīvoklī. Tur viena no vaininiecēm draudzeni apķērusi no aizmugures, tādējādi neļaujot kustēties, bet otra tikmēr ar asu priekšmetu pārgriezusi viņas rīkli. Pēc tam līķis tika sagriezts vairākos gabalos, tostarp atdalīta galva. Viktorijas uzreiz nesteidza sakopt slepkavības vietu, bet gan asinis no sevis un dzīvokļa mazgāja tikai no rīta, vienlaikus prātojot, kā noziegumu noslēpt.

Zināms, ka vienu no nogrieztajām ķermeņa daļām policija atrada arī ledusskapī. Notiesātās gan atteicās atbildēt uz jautājumu, vai skolasbiedreni arī ēdušas. Taču ar šo faktu pietika, lai abas iegūtu iesauku "’kanibāli’’.

Viktorijas arī sākotnēji meloja par līķa atrašanās vietu, sakot, ka ķermeņa daļas izmetušas atkritumu izgāztuvē. Pēc neveiksmīgas izgāztuves pārmeklēšanas abas tomēr policijai atklāja īsto vietu, kas atradās netālu no noslepkavotās meitenes vecāku dzīvesvietas. Mirušās ķermenis tika atrasts izmētāts septiņos plastmasas maisos.

Tā paša gada augustā abas Viktorijas tika nogādātas Utenas psihiatriskajā slimnīcā, kur tiek izmeklēti noziedznieki ar apšaubāmu garīgo veselību. Taču pēc pus gadu ilgas izmeklēšanas psihiatru komisija atzina – lai arī abām ir nopietnas psiholoģiskās problēmas (daudz fantazē par nāvi), Viktorijas ļoti labi saprata, ko dara, un kontrolēja savu rīcību, tāpēc viņas jāsoda atbilstoši likumam. Abām piesprieda 20 gadu cietumsodu.

Kāpēc vispār slepkavība tika pastrādāta? Izskanējusi versija, ka nogalinātā saņēmusi uzmanību no puiša, kurš iepriekš saticies ar vienu no Viktorijām.