Latviešu valodas pārbaudes: deputāti atzīst, ka nav plāna, ja pēc diviem gadiem attopamies šādā pašā situācijā

Saeimas gaiteņos neoficiālās sarunas par un ap amatiem un krēsliem pie jaunās koalīcijas galda un piektdienas balsojumu par Evikas Siliņas valdību, taču ceturtdien kārtējā plenārsēde un ļoti būtiski grozījumi imigrācijas likumā.

Plašu rezonansi izraisījušais likumprojekts pēc būtības dod vēl divus gadus šeit dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem nokārtot valsts valodas eksāmenu. Šajā laikā saglabājot iespēju strādāt, kā arī saņemt valsts pakalpojumus, tai skaitā pensijas un pabalstus. Tas attiecas uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuri bija vismaz mēģinājuši kārtot pārbaudi, vai arī tiem, kuri nav to izdarījuši attaisnojošo iemeslu dēļ, piemēram, saistībā ar kādiem veselības traucējumiem.

Kategoriski pret šādu pretimnākšanu ir Nacionālā apvienība. "Es tiešām novēlu veiksmi tad nākamajam ārlietu ministram Kariņa kungam, kurš varēs skaidrot, kā tas ir nācies, ka mums Latvijā ir pietiekami liels Krievijas pilsoņu skaits, kuri Krievijas prezidenta vēlēšanās, kas notiks martā, nobalso par Putinu," norāda Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA).

Savukārt likumprojektu slavēja, tā teikt, dziļā opozīcijā esošā "Stabilitātei!". "Augsti godātie kolēģi! Es tiešām vēlējos jums pateikties. Es saprotu, cik politiski sāpīgi jums bija iziet uz šo risinājumu. Es ļoti labi apzinos, ka visādas manipulācijas no politiskajiem spēkiem, kuri parazitē uz savstarpējas sanaidošanas," pauda Saeimas "Stabilitātei!" frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.

Likumprojektu beigās pieņēma lielā vienprātība, tikai nacionāļiem balsojot pret. Grozījumu atbalstītāji publiskajā Saeimas tribīnē gan nerāvās tos aizstāvēt, TV3 Ziņām paužot ka viss jau izrunāts komisijas sēdēs.

"Paies divi gadi. Tā joprojām būs 14. Saeima. Ko mēs darām, ja de facto nekas nav mainījies?" vaicā Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

"Tad mēs redzēsim to situāciju. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir jāapkopo šie rezultāti," atbild ziņotājs par Imigrācijas likuma grozījumiem Uģis Rotbergs (JV).

"Vai nebūs grūti vēlētājiem paskaidrot šīs rūpes par Krievijas pilsoņiem Latvijā?" vaicā Bergmanis.

"Domāju, ka būs grūti. Sentimenti ir dažādi. Sabiedrībā ir grupas, kuras ir aizvainotas ar vēsturi un šos konkrētus pilsoņus personificē ar tiem nodarījumiem, kuri Latvijai ir bijuši – okupācija, izsūtīšana. Nebūs viegli, protams," atzīst Rotbergs.

"Es domāju, ka man nebūs grūti paskaidrot saviem vēlētājiem, jo es vēlos savā valstī mieru," pauž Bergmanis.

Saeima ceturtdien arī noraidīja priekšlikumu likumprojektā un faktiski tādu pašu iedzīvotāju kolektīvo iniciatīvu par valsts valodas prasmes pārbaudes vecuma "sliekšņa" samazināšanu līdz 65 gadiem.