Klanīšanās agresorvalsts pilsoņu priekšā: NA kritizē piešķirto pagarinājumu latviešu valodas pārbaudei

Saeimas darba kārtībā nonākušie labojumi Imigrācijas likumā iepriekš atbalstīti valdības slēgtajā sēdē, un, pēc demisionējušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) teiktā, lēmums bijis vienbalsīgs. Saeimā izmaiņas gan vērtē ļoti pretrunīgi.

Saskaņā ar konceptuāli atbalstītajiem labojumiem Krievijas pilsoņiem, kuri nesekmīgi nokārtojuši latviešu valodas pārbaudi vai attaisnojošu iemeslu dēļ eksāmenu nav likuši, pārbaudījums būs jānokārto divu gadu laikā. Tikmēr viņi varēs turpināt strādāt un saņemt valsts nodrošinātos pakalpojumus, arī pensiju un pabalstus. Bet tiem vairākiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kuri par pārbaudi nav likušies zinis, Latvija gan būs jāpamet. Ja likumu nemainītu, izraidīšana draudētu ap desmit tūkstošiem cilvēku.

"Šie grozījumi ir paredzēti tam, lai normas pilnveidotu un piemērotu, vienlīdz arī lai novērstu iespējamos tiesvedības riskus un dažādas provokācijas, tai skaitā informatīvajā telpā, kādas jau mēs esam redzējuši šobrīd līdz šim," norāda Saeimas deputāts Uģis Rotbergs (JV).

Izmaiņas pirmajā lasījumā pieņēma ar neierasti plašu – 80 deputātu atbalstu.

"Ja jau reiz mēs neizsūtījām viņus 1990. gadā kopā ar militārpersonām, nu ko mēs cilvēkus sirmgalvjus aiztiksim? Ir tas teiciens – neaiztieciet, nedariet pāri bērniem, sievietēm un sirmgalvjiem," savu pārliecību pauda "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers.

Pret balsoja tikai Nacionālā apvienība, kuras vērtējumā tā ir klanīšanās agresorvalsts pilsoņu priekšā, kuri neievēro Latvijas likumus.

"Kā nākas, ka likumpaklausīgiem pilsoņiem ir jāievēro likumi, bet ir daļa sabiedrības, kura var vienkārši uzspļaut? Un ko dara likumdevējs? Iesim viņiem pretim. Viņi ir nabadziņi, iesim viņiem pretim, iedosim vēl divus gadus," ironizēja Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA).

Likuma izmaiņas Saeima skata kā steidzamas. Galīgais lasījums plānots pēc nedēļas.