Visbiežāk tā ir braukšana bez derīgas OCTA polises, un tikai tad seko ātruma pārsniegšana. Daudzi auto pieķerti arī bez derīgas tehniskās apskates. Lielam pulkam šoferu tagad būs jāmaksā pamatīgi naudassodi.
Policijā līdz 18. septembrim saņemta informācija no sešiem vidējā ātruma uzraudzības posmiem, kur mēneša laikā konstatēti vairāk nekā 2500 pārkāpumu. Pirmajā vietā – obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas neesamība, tikai tad seko ātrums, pārsteidzoši daudz auto ar neizietu tehnisko apskati. Pieķerti auto, kurus īpašnieki nemaz nav reģistrējuši, piemēram, spēkrats bijis noņemts no uzskaites un nav atjaunots uzskaitē, bet piedalās satiksmē. Komentējot datus par ātrumpārkāpējiem, policijai bažas rada tas, ka tie braukuši krietni virs atļautā, pamatīgi apdraudot sevi un citus.
Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis norāda: "Vairāk nekā 600 pārkāpumu ir tieši par pārkāpumiem līdz 20 km/h, un ir izveidojies tāds pārkāpumu "top 5″ skaits, kur fiksētais vidējais ātrums ir no 124-130 km/h, kad vadītāji šos posmu ir šķērsojuši ar pietiekami lielu ātrumu. Tur ir naudas sodi no 80 līdz pat 160 eiro apmērā, sods ir pietiekami liels, bet neatkarīgi no tā redzam, ka vadītāji ignorē šīs prasības."
Par jaunākajiem vidējā ātruma radaru darbības rezultātiem izbrīns Ceļu satiksmes un drošības direkcijā (CSDD).
"Tiešām jāatzīst, ka tehniskās apskates neesamība vairāk nekā 600 transportlīdzekļiem mēneša laikā ir satraucoši dati, tas liecina vai nu par cilvēku aizmāršību un nesekošanu līdzi tehniskās apskates derīguma termiņam, vai arī tiešām apzinātai rīcībai vai nezināšanai."
Arī te sodi ir ļoti bargi – par tehniskās apskates un OCTA neesamību atkarībā no transportlīdzekļa tipa var sasniegt pat vairākus simtus eiro par katru reizi, kad radars fiksē konkrēto auto. Ja auto vairākas reizes šķērso posmu, sodu skaits summējas un nekādu griestu šādiem sodiem nav.
"Līdz ar to tie finanšu zaudējumi varētu būt mērāmi pat tūkstošos eiro," saka Mālmeisters.
Apdrošinātāji uzsver, ka jaunākie dati ir pārsteidzoši – tik daudz braucēju pārvietojas bez apdrošināšanas, avāriju gadījumā no viņiem var piedzīt astronomiskas summas – pat simtiem tūkstošus eiro.
Direkcijā skaidro, ka braucējiem visērtāk pārliecināties par to, vai auto izieta apskate ir, izmantojot "e-csdd" sistēmu. Autožurnālists Pauls Timrots saka, – radaru dati spilgti liecina, ka daudzi braucēji neprot izmantot šo sistēmu, un par to maksās bargu cenu.
"Cilvēki neprot līdz galam lietot e-pakalpojumus. Nezina, ne kā apskatīties apskati vai apdrošināšanu. Ja pievienojies e-pakalpojumiem, vienreiz mūžā to vajag izdarīt – atnāks atgādinājums par visām apskatēm, nedēļu, divas. Tu būsi pasargāts, bet cilvēki to nezina!"
Kopumā uz Latvijas ceļiem vidējā ātruma mērītāji uzstādīti 16 posmos, bet pagaidām darbojas tikai puse. Ieviešana aizkavējusies jau kopš pavasara, uzstādītāju uzņēmuma dēļ, kas saskāries ar tehniskām ķibelēm. Progress manāms vien pēdējā mēneša laikā, kad iedarbināto sistēmu skaits palielinājies no vienas līdz astoņām.
"Vienu mēnesi darbojas tikai viens no posmiem, tas ir uz Rīgas apvedceļa. Darbi diemžēl ir iekavējušies, un radaru sistēma tiek ieviesta ar novēlošanos, uzņēmumam būs līgumsods."
Par kavēšanos uzņēmumam būs jāmaksā 17 000 eiro. Paredzams, ka visos posmos iekārtas sāks pilnvērtīgi darboties tuvāko nedēļu laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
