Gausi piesakās dzīvojamo māju renovācijai Rīgā; bez piespiešanas var neiztikt, uzskata eksperti
Neapmierinošā stāvoklī ir lielākā daļa Rīgas dzīvojamo ēku, un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā situācija varētu uzlaboties. Daudzu namu iedzīvotāji renovācijai piekrīt vien tad, kad māja ir uz sabrukšanas sliekšņa. Eksperti uzskata, ka bez piespiešanas straujākas izmaiņas nesagaidīt, vēsta TV3 Ziņas.
Novecojis dzīvojamais fonds Rīgai ilgstoši bijis sāpīgs jautājums, un, lai gan pēdējos gados ir dažādas atbalsta programmas, interese par tām joprojām ir nepietiekama.
"Altum" programmas ietvaros mūsu klienti ir renovējuši 45 ēkas, mūsu pārvaldībā ir gandrīz 3800 ēkas. No tā jūs varat izdarīt secinājumu, cik lēni šis process patreiz notiek."
Vairums Rīgas daudzdzīvokļu māju celtas pirms 40 un vairāk gadu, un likumsakarīgi, ka jau sen gaida remontu.
"Mēs neredzam no augšas, bet jumts noteikti ir caurs un tiek lāpīts vairākas reizes gadā, redzam, ka balkoni jau drūp, aiz krūmiem neredzam, bet no pagrabiem gan jau izplūst siltums, tāpat izplūst pa visām šuvēm. Rēķini šādām ēkām ir divas vai vairāk reizes lielāki par siltumu," spriež Paurs.
"Šī māja pirmo lēmumu pieņēma 2018. gadā, un patiesībā stāsts sākās ar balkonu bīstamību, un tad mājas iedzīvotāji saprata, ka kaut kas ir jādara un pieņēma lēmumu par renovāciju. Samazināsies apkures sezonas ilgums, tas nozīmē, ka par siltumu maksās mazāk. Mājai ir jauns jumts, renovēti balkoni, nomainītas komunikācijas tā māja faktiski ir kā jauna," spriež Paurs.
Lai gan tagad šis Bauskas ielas nams ir glīts un atjaunots, iedzīvotāji neslēpj, ka renovācijai piekrituši vien apstākļu spiesti.
"Būvvalde mūs piespieda pie sienas, jo pateica, ka nojauks nost 3-4 balkonus, kuri bija avārijas stāvoklī. Balkoni ir kopīpašums, kas nozīmē, nojauks tos dažus balkonus, bet maksāsim visi. Bet šobrīd esam priecīgi, ka māju atjaunoja," saka renovētās mājas iedzīvotāja Janīna.
Ikmēneša kredīts par renovāciju konkrētās ēkas iedzīvotājiem ir gandrīz simt eiro, taču ilgtermiņā tas vienalga ir izdevīgāk. Lai gan ēku apsaimniekotāji gadiem mēģina iedzīvotājiem to ieskaidrot – tas izdodas grūti.
"Es domāju, ka galvenais ir kaut kāds stereotips. Pārsvarā jau tie pensionāri, – kā viņi samaksās, tas ir pats galvenais, bet ir jāsaprot, ka tāpat, ja būs avārija, tu maksāsi, un tas tiešām, kā es saku, būs trīs reizes dārgāk, nebūs lētāk to vienu posmiņu nomainīt," spriež renovētās mājas iedzīvotājs Artis.
Eksperti uzskata, ka bez piespiedu mehānismiem situāciju uzlabot neizdosies.
"Tas, kā pietrūkst, ir skaidrība par to, kas notiks ar šīm ēkām, kuras tomēr nepieņems lēmumu par renovāciju. Tam vajadzētu nākt kā regulējumam, nosakot, piemēram, ja ēka 2035. vai 2040. gadā neatbilst noteiktai energoefektivitātes klasei, tā gluži vienkārši nav ekspluatējama, vai tai ir palielināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), bet ir jābūt nedaudz tam pātadziņas mehānismam," spriež Artis.
Nobalsojot par ēkas renovāciju, iedzīvotājiem ir iespēja saņemt 40% atbalstu ēkas siltināšanas darbiem no "Altum" programmas. Savukārt Rīgas dome renovētos īpašumus uz 10 gadu termiņu teju pilnībā atbrīvo no nekustamā īpašuma nodokļa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
