Pārtikas izšķērdēšana ir galvenā problēma, ar ko mēs saskaramies mūsdienu pasaulē. Viens veids, kā palīdzēt samazināt pārtikas izšķērdēšanas negatīvo ietekmi, ir ēst sezonāli. Tas nozīmē ēst tikai tos augļus un dārzeņus, kas ir audzēti uz vietas attiecīgā sezonā.
Vietējā sezonālā pārtika prasa mazāk enerģijas, lai to izaudzētu, transportētu un iepakotu. Turklāt – tā kā ēdiens tiek ievākts, kad tas ir gatavāks, sezonas pārtikā ir vairāk barības vielu. Tas varbūt nenozīmētu, ka mēs izmestu mazāk pārtikas, bet vismaz, ja mēs to darīsim – izmaksas par pārtiku, ko izšķērdēsim, būs daudz mazākas.
Lai uzzinātu vairāk par sezonālo ēšanu, SEB Bankas atbalstītais TV3 raidījums "Pēdas. Kas paliek pēc tevis?" viesojās pie sezonālās ēšanas guru – pie Kaspara Alkšņa viņa ceptuvē "Čau".
Sezonālā ēšana nozīmē ēst produktus tad, kad tiem ir ražas laiks. Pēcāk šiem produktiem "pagarinām termiņu", konservējot un fermentējot, gluži kā to allaž ir darījuši mūsu senči.
Foto: "Pēdas. Kas paliek pēc tevis?" viesojas ceptuvē "Čau"
"Tas ir fokuss, disciplīna un liela cieņa pret to, ko tu dari. Cieņa pret citu cilvēku darbu, ka viņš ir uzticējis mums savus produktus. Mēs tos apstrādājam, tādā veidā prezentējam vietējo identitāti, kultūru, garšas. Cieņa veidojas izpratnē, no kā nāk produkts, no kādām rokām, kā tas tiek audzēts un kādā procesā. Kad tu zini visu ciklu, tā cieņa un izpratne aug tikai lielāka," saka Alksnis.
Ceptuvē "Čau" sevišķi piestrādā pie sezonālo ēdienu garšu izcelšanas, "nesačakarējot tās."
"Es pārtiku redzu, kā zāles ilgtermiņā. To, ko tu ēd, pēc tam jutīsi varbūt pēc gadiem, mēnešiem, varbūt pēc nedēļas," bilst Alksnis.
Viņš mudina sezonā ēst produktus, kuriem tad ir raža, piemēram, vasarā – zemenes un zaļumus. Pēc tam "saliekam burciņās, fermentējam visu, ko varam," lai var šos produktus baudīt arī ziemā. Uzglabātiem produktiem ziemā joprojām būs uzturvērtība.
"Mācamies no vecākiem, neaizmirstam tradīcijas, receptes. Jāēd sezonāli, jo tur ir daudz uzturvērtības, enerģijas un tas garšo ļoti labi. Sezonā ir garša. Pārējā laikā tam ir pliekana garša," saka Alksnis.
Viņš aicina nebūt mantkārīgiem, kā piemēru minot vietējās zemenes, kuras jāēd vasarā un var iegādāties no pašmāju zemniekiem.
"Zemenes, kas ziemā nāk no ārzemēm – tas ir tāds klasisks piemērs. Man tas liekas dīvaini, gan visa tā piegāde, gan iepakojums, kas nāk sazin no kurienes. Mums tepat aug [zemenes]. Vajag atbalstīt sezonas garšas, jo zemnieki cenšas arī tajā sezonā nopelnīt, tas ir arī ekonomisks cikls," bilst Alksnis.
Skaties raidījumu "Pēdas. Kas paliek pēc tevis?" no 1. oktobra svētdienās pulksten 17.45 kanālā TV3 un un pēc tam arī portālā "tv3.lv" un platformā "TV3Play".
Raidījumā “Pēdas. Kas paliek pēc tevis?” vides aktīviste un TV personība Kristīne Garklāva kopā ar dažādiem ekspertiem 12 sēriju garumā izzinās, kā ilgtspēja ietekmē mūsu dzīvi un pasauli kopumā. Neaizmirsīsim arī par finansiālo aspektu. Kopā ar divām ģimenēm eksperimentā skaidrosim, vai mainot paradumus, iespējams samazināt savu klimata pēdu un ietaupīt naudu. Savukārt jaunā rubrikā saruna ar iedvesmojošu personību, kura jau šobrīd dzīvo ilgtspējīgi. Ēterā no 1. oktobra svētdienās plkst. 17.45 TV3. Raidījums tapis sadarbībā ar SEB banku.
