Biedrība ceļ trauksmi par veidu, kā valsts aicina sievietes uz krūts vēža skrīningu
Krūts vēža skrīnings visā pasaulē atzīts par efektīvāko agrīnās diagnostikas metodi, tomēr Latvijā ar tā aptveri joprojām nesokas. Lai gan mirstība no šīs onkoloģiskās slimības nemazinās. Speciālisti iesaka mainīt pieeju, kā valsts aicina sievietes uz skrīningu. Piemēram, zvanot vai sūtot īsziņas, nevis pa pastu nosūtot vēstuli.
Ik gadu Latvijā krūts vēzi diagnozē aptuveni 1200 sievietēm, bet vairāk nekā 400 pacientes katru gadu mirst no šīs slimības. Oktobris ir krūts veselības mēnesis un mediķi mudina sievietes būt drosmīgām un doties veikt valsts apmaksātu skrīningu.
Lai arī mamogrāfijas izmeklējums no 50 gadu vecuma ir bez maksas, sievietes uz to dodas kūtri. Šī gada pirmajā pusgadā skrīninga aptvere bijusi 38%, kas ir tālu no vēlamā. Lai teiktu, ka valstī ar skrīnigu veicas labi, atsaucībai būtu jābūt tuvu 80%.
Krūts vēža pacientu biedrības vadītāja Irīna Januma pārliecināta, – šo rādītāju varētu sasniegt, ja sievietēm zvanītu un atgādinātu ģimenes ārsts vai ginekologs, nevis pa pastu tiktu sūtītas vēstules. Irīna Januma vēršas pie veselības ministra un Nacionālā veselības dienesta vadītāja.
"2025.gadā šis procents ir reāli sasniedzams visā Latvijā, ja tas nenotiks, godājamo Hosamu Abu Meri un godājamo Āri Kasparān, un vispār visu pašvaldību vadītāji, es aicinu samaksāt jums no savas algas tām sievietēm, kurām būs krūts vēzis diagnosticēts 3.un 4.stadijā, tas vairs nevar būt Latvijā pieļaujams," saka Januma.
Ja krūts vēzis atklāj agrīni, 1. un 2.stadijā, tad to gandrīz vienmēr var izārstēt. Turklāt ar krūts vēzi saslimst arī gados jaunas sievietes.
"Tas, ko mēs redzam no statistikas datiem, krūts vēzis skar arī sievietes, kuras ir jaunākas par 50 gadiem, tas ir vismaz 200 sievietes. Un tajā skaitā arī sievietes, kuras ir jaunākas par 30 gadiem, tādēļ mums ir ļoti būtiski, ka mēs arī jaunietes un jaunas sievietes informējam par dažādiem profilaktiskajiem pasākumiem, ko viņas var veikt savu krūšu veselībai."
Savukārt, sievietēm, kurām vēža dēļ veikta mastektomija, valsts jau gandrīz divus gadus apmaksā krūts rekonstrukcijas operācijas.
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa norāda: "Neoperējot vienu pusi, izmainās šis te līdzsvars, un rodas dažādas muguras deformācijas, tā kā tas ir vajadzīgs gan tīri funkcionāli – atjaunot, gan arī tīri praktiski – sieviete turpina dzīvot, viņa iet uz peldēšanu, piemēram, vai viņai ir kādi pasākumi, nu katru reizi neērti likt iekšā šo te protēzi, vari normāli apģērbt peldkostīmu, iziet sabiedrībā un nejusties diskomfortā."
Kā norāda ķīmijterapeite, kompensējamo zāļu sarakstā šobrīd ir gandrīz visi medikamenti, kas nepieciešami agrīna krūts vēža ārstēšanai, izņemot imūnterapiju. Taču šī mērķa terapija būtu ārkārtīgi svarīgi tieši vēzim pirmajā un otrajā stadijā, jo būtiski samazina onkoloģijas atgriešanās risku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
