KNAB prasīs grozījumus, lai partijas detalizēti atskaitītos sabiedrībai par valsts naudas iztērēšanu
Īsi pirms prezidenta amata atstāšanas šī gada aprīlī Egīls Levits Saeimai aizsūtīja likuma grozījumus, kas noteiktu, ka partijām no valsts piešķirtās naudas vismaz 30% jāiztērē pētnieciskajā un analītiskajā darbā. Levits uzskatīja, ka tas celtu partiju darba kvalitāti. Kā liecina Saeimas dokumentu datubāze, prezidenta ietikumu Saeimas prezidijs 17. aprīlī nodevis izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai. Tur arī Levita priekšlikums iestrēdzis un tālāka tā virzība nav notikusi. Šobrīd KNAB irsācis pārbaudi kā partijas naudu tērējušas 2023. gadā. Birojs par pārbaudēs konstatēto sola ziņot nākamā gada sākumā. "Nekā personīga" zināms, ka viena politiskā spēka tēriņi radījuši uzraugiem jautājumus.
Partijas var saņemt naudu no valsts, lai uzturētu savu biroju, gatavotos vēlēšanām vai, piemēram, veiktu dažādus pētījumus. Ja naudu politiskais spēks neiztērē 3 gadu laikā, tā jāatgriež valstij. Vienai partijai iespējams izveidojies šāds uzkrājums, par ko radušās domstarpības ar KNAB.
Par vairāk nekā septiņas reizes valsts finansējuma palielināšanu deputāti nobalsoja vēl 13. Saeimā. Un šis lēmums ļāva pie varas esošajām partijām arī pašām šo naudu saņemt. Kas izpelnījās plašu kritiku. Tā brīža Valsts prezidenta Egīla Levita priekšlikums bija domāts, lai atbrīvotu politiskos spēkus no oligarhu un citu ietekmīgu personu atkarības. Un arī stiprinātu sabiedrības uzticību. Lēmums naudu piešķirt pašiem sev gan to neveicināja. Turklāt šis grozījums sekoja laikā, kad daudzām partijām bija uzkrājušies parādi.
Valsts budžeta finansējumu var saņemt partija vai partiju apvienība, par ko Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Ir formulas, pēc kurām naudas apjomu aprēķina, ņemot vērā to panākumus vēlēšanās, un finansējums sasaistīts ar valstī noteikto minimālo algu.
- 0,9 % no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās;
- 0,1 % no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldību domes vēlēšanās;
- 0,1 % no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās;
Partijas valsts maksāto naudu drīkst izmantot trīs mērķiem: biroja un darbinieku uzturēšanai, komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai, kā arī partijas saturiskajai nodrošināšanai – semināriem, konferencēm, pētījumiem un aptaujām. Katram no tiem var atvēlēt ne vairāk kā 60% no partijai gada laikā piešķirtās naudas.
"Mēs ļoti detalizēti pretpārbaudām visus šos darījumus, pieņemam paskaidrojumus un pārliecināmies, lai tiešām nenotiktu likuma pārkāpums, jo šobrīd piešķirts valsts budžeta finansējums ir 13 politiskajām partijām gandrīz sešu miljonu apmērā."
Partijas līdz šim piešķirto valsts budžeta finansējumu galvenokārt izmantojušas algām un reklāmai. Pētījumiem un semināriem – maz. Līdz šim politiskie spēki lielākoties aprobežojušies tikai ar socioloģiskajām aptaujām, kas analizē politiķu popularitāti un sabiedrības noskaņojumu par dažādiem jautājumiem.
"(NP: Ir kaut kādi pētījumi bijuši, kur šī valsts dotā nauda iztērēta.) Es šobrīd nevarēšu apbalvot. Es nezinu tādu pētījumu, bet droši vien, ka ir kaut kādas lietas pētītas."
"Es neesmu var būt bijis klāt un es tiešām šajā gadījumā nevarēšu… (NP: Bet par tādiem padziļinātiem pētījumiem dzirdēts nav partijā, ka ar kaut ko tādu nodarbotos?) Nē."
"Nē, šobrīd tādus konkrētus virzienus mēs neesam diskutējuši."
"Mēs ejam daudz dziļāk, mēs pētam sabiedrības attieksmi pret konkrētām tēmām, tai skaitā, piemēram, jautājumi, kas saistās ar Krievijas karu pret Ukrainu. Vai par Stambulas konvenciju."
"Man diemžēl šis jautājums nav aktuāls tāpēc, ka finansējuma nav."
"Nekā personīga" lūdza vairākiem politiskajiem spēkiem precizēt, cik lieli tiem ir Valsts naudas uzkrājumi un kas iztērēts kvalitatīvajai pētniecībai.
Zaļo un Zemnieku savienība atbildēja, ka tās kontā ir vairāk nekā 400 000 eiro. Kopš 2021. gada veiktas 13 socioloģiskās aptaujas.
"Latvija pirmajā vietā" no valsts piešķirtā nav iztērējuši 259 073 eiro. Par šo naudu partija nav veikusi nevienu pētījumu.
"Jaunās vienotības" kontā atlikums ir 333 920 Eiro. Pētījumiem – arī tikai socioloģiskajām aptaujām izlietoti 28 105 eiro.
"Progresīvajiem" no valsts piešķirtajiem 448 548 eiro atlikuši 270 134 eiro. 7645 izlietoti trijās SKDS veiktās socioloģiskās aptaujās.
Nacionālā apvienība par naudas atlikumiem un tēriņiem informāciju neatklāj. Vien to, ka pēdējo triju gadu laikā ir veikusi trīs sabiedriskās domas aptaujas.
"Gada pārskatā partija atsevišķā pielikumā pievieno pielikumu par valsts budžeta finansējuma izlietojumu, kur viņi parāda šos tēriņus par trim mērķa grupām. Detalizētāku atšifrējumu sabiedrībā neredz šajās iesniegtajās atskaitēs. Ja šādi jautājumi bieži rodas, kam tieši partijas tērē šo valsts budžeta finansējumu, iespējams, ir nepieciešamas izmaiņas."
Partijas parasti visaktīvāk reklamējas dažas nedēļas pirms vēlēšanām. Tāpēc veido uzkrājumus. Valsts naudu partijām piešķir pakāpeniski – divos maksājumos katru gadu. Bet likums nosaka, ka izmaksātais jāizlieto triju gadu laikā. Ja nauda nav izmantota, tā jāatgriež valsts budžetā.
"Nekā personīga" zināms, ka Nacionālās apvienības valdes sēdē šomēnes tās priekšsēdētājs Raivis Dzintars informējis valdes locekļus, ka partijai notiek pārrunas ar KNAB. Birojam un apvienībai atšķiroties domas kā noticis partijas naudas izlietojums un triju gadu laikā veidoti uzkrājumi. Par to plašāku komentāru biedri no vadības neesot saņēmuši. Bet apvienības biedru starpā pēdējo nedēļu laikā klīst ziņas, ka runa varētu būt par vairākiem desmitiem vai pat simtiem tūkstošiem eiro, kas KNAB ieskatā tērēti neatbilstoši.
"Dzirdējis, ka tāds jautājums ir dienaskārtībā, es esmu. Jo valdē burtiski tika pāris vārdos ieskicēts, ka šobrīd notiek pārrunas ar kontrolējošo institūciju."
"Jā, nu tur ir pozīcijas, par kurām notiek diskusijas."
"Tie bija grāmatvediski jautājumi par interpretāciju, kā līdzekļi ir tērēti, kādos virzienos. Tā kā mums kā partijai, saimniekojot atbildīgi, ir izveidojies uzkrājums. Tad, cik es atceros, tad jautājums bija par šo uzkrājumu."
"Runa ir par vēlēšanu gadā tērētiem līdzekļiem, proti, ir noteikts, ka līdzekļus drīkst izmantot trīs dažādām grupām. Komunikācijai ar sabiedrību, partijas biroja uzturēšana un tā tālāk. Neviena no šīm grupām nevar pārsniegt 60 procentus. Tā diskusija ir par to – 60% no kā. Vai nu tā proporcija veidojas tikai no tā, kas ir samaksāts konkrētajā gadā. Vai arī no uzkrātās summas. Un otrs jautājums ir, vai šis ir skatāms tikai viena gada kontekstā, vai, piemēram, par visu vēlēšanu periodu. Tātad likumdevējs – mēs esam pētījuši anotācijā – nav skaidri pateicis, attiecībā uz ko šī proporcija ir attiecināma. Par to šobrīd mūsu juristi ar KNAB juristiem diskutē. (NP: Tie ir desmiti tūkstoši, simti tūkstoši? Cik aptuveni?) Es nekomentēšu. Iespējams, ka gala beigās būs vienprātība ar KNAB un nebūs ne par kādiem šiem cipariem domstarpības. (NP: Var gadīties situācija, ka valsts budžetā partijai var nākties atmaksāt to naudu?) Es ceru, ka nē, bet tas būs atkarīgs no KNAB lēmumam."
Šogad plašas sabiedriskās kampaņas izvērsas divas partijas – "Saskaņa" un "Stabilitētei". Tās bija saistītas ar tiem Krievijas pilsoņiem Latvijā, kuriem būtu bijis jākārto valsts valodas pārbaudījums. Tika īrētas plašas konferenžu zāles, lai pulcinātu nepilsoņus. Telpas vairākās vietās Latvijā, lai rīkotu parakstu vākšanas, lai pret Latvijas valsts prasību vērstos starptautiskās organizācijās un arī sniegtu juridiskos padomus. Kā mums apstiprina KNAB – arī šādām darbībām partijām ir atļauts tērēt valsts piešķirto finansējumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
