Baudi rudeni Tukuma pusē: mežā, upju krastos, pakalnos un piekrastē

Rudenīgā Ķemeru Nacionālā parka burvība

Ja šoruden neesi vēl piestājis 2021. gadā atjaunotajā Ķemeru vēsturiskajā parkā, šis ir īstais brīdis to izdarīt! Ap Ķemeru ūdenstorni izvietotais celiņu tīkls tā vien aicina izskaitīt tiltiņus pār Vēršupīti, piestāt pie Sēravota paviljona un "Ķirzaciņas", kā arī palūkoties uz Vēršupītes iemītniecēm – pīlēm no Mīlestības saliņas skatu platformas.

Rudens agro rītu miglu un lapu krāsošanos pavisam noteikti apskatīt ļaus Ķemeru Nacionālā parka takas. Ķemeru tīreļa laipa (lielais loks – 3,7 kilometri un mazais loks – 1,7 kilometri) ir populārākā taka parkā. Tā piedāvā pastaigu pa dēļu laipu, lai apskatītu augsto purvu ar tā ainavisko savdabību. Tā aizvedīs sūnu, purva priedīšu, akaču, tumšu ezeriņu valstībā. Uzkāp arī skatu tornī!

Kaņiera ezera niedrāja takā laipa vijas starp Kaņiera ezera salām un ved cauri rudenīgajiem niedru labirintiem. Laipas sākumu meklē pie putnu vērošanas torņa, no kura paveras lielisks skats uz rudens ieskauto Kaņieri. Esi vērīgs, dzirdēsi ūdensputnus! Šīs takas garums ir aptuveni 600 metri.

Pie Kaņiera ezera Antiņciema-Jāņkroga ceļa 8. kilometrā meklē Kaņiera pilskalna dabas taku, kas vedīs cauri mežam un zāļu purvam uz Kaņiera pilskalnu. Te pēc rudens lietavām var atrast skaistus atspulgus peļķēs un purvainajās vietās, kas liks paraudzīties uz debesīm no cita skatu punkta. Uzkāp takas galā izvietotajā skatu platformā, no kuras var pārredzēt Kaņiera ezeru. Taka ir lokveida, tās kopējais garums ir 1,3 km.

Netālu vari iepazīt arī Raganu purvu, kas ir viena no tām vietām Ķemeru Nacionālajā parkā, kur atrodas pazemes ūdeņu izplūdes vietas. Sēravotu izplūdes vietās sastopama veģetācija‚ kas raksturīga kalcifilajiem zāļu purviem‚ te avotu ūdens ir bagāts arī ar kalcija karbonātu, tāpēc tas rudenīgi brūns būs jebkurā gadalaikā. Takas galā apskatāmi no zemes izplūstošo sēravotu dīķi. Takas garums ir 0,8 km.

Arī Melnalkšņu dumbrāju laipa ir apskates vērta, lai gan tā ir viena no īsākajām takām Ķemeru nacionālajā parkā (600 m), kas atrodas tieši pie "Meža mājas". Patlaban tā ir lapām noklāta un ap to vijas dumbrāja skaistie atspulgi. Te ļoti koncentrētā un izzinošā veidā var iepazīt pārmitru platlapju mežu – dumbrāju un vērot, kā dažādu sugu koki piemērojušies dzīvei slīkšņainajos Vēršupītes krastos.

Mazliet garāku rudenīgo pastaigu cienītājiem patiks Slokas ezera pastaigu taka, kas ir nedaudz garāka par 3 km un vijas gar ūdensputniem bagāta ezera krastu cauri dažādiem mežiem un piedāvā plašas maršruta dažādošanas iespējas. Taka sākas un beidzas pie Slokas ezera, kur pamanīsi arī piknika vietu un putnu vērošanas torni.

Mākslas taka "Valguma Pasaulē" ir skaista visos gadalaikos, kurā skaistas ir ne vien dabas radītās gleznas, bet arī "Valguma pasaules" drauga, dabas fotogrāfa Andra Eglīša fotogrāfijas. Tās veltītas Latvijas Gada putniem. Te sastapsi gan vakarlēpi, gan ņipro zivju dzenīti, gan veiklo ūdensstrazdu, arī ūpi, medni un melnos stārķus. Ieklausies meža skaņās!

Baudi rudeni piekrastē!

Nepaskrien garām Kupskalnu dabas takai! Tā ir neliela, no koka dēlīšiem izveidota laipa gar Siliņupīti un no Slokas-Talsu šosejas aizved līdz jūrai, kur apskatāms vecais Lapmežciema mols. Rudenī upītes krastus izdaiļo iekrāsojušās koku lapas un niedres.

Netālu no jūras, starp Klapkalnciemu un Apšuciemu izveidota ģimenēm ar bērniem piemērota pastaigu vieta Lāčupītes dendrārijā. Te var iepazīties gan ar 15 dažādām zonām, kurās baudāma atšķirīga noskaņa, gan arī ar koka izveidotajiem tēliem. Pavasarī šī vieta ir iecienīta rododendru ziedēšanas dēļ, taču arī rudenī te ir, ko redzēt!

Kopš oktobra Plieņciemā Baltās kāpas teritorijā ir jaunas gājēju koka laipas, pludmales labiekārtojums ar soliņiem, rotaļu iekārtām. Uz Plieņciema Balto kāpu paveras brīnišķīgs skats no jaunās skatu platformas, bet vairāk par Plieņciema vēsturi un dabas vērtībām uzzināsi jaunajos informācijas stendos.

Rudenī pastaigas laikā Engures ezera dabas parkā var sastapt savvaļas zirgus un govis. Pēc augu un putnu sugas daudzveidības un apdraudēto sugu daudzuma, tieši Engures ezera dabas parks ir viena no bagātākajām teritorijām Latvijā. Uzkāp atjaunotajā putnu vērošanas tornī!

Ainaviskā dabas parka "Abavas senleja" aicinājums

Rudens Abavas senleju ietinis gan Abavas krastus, gan mežus izteiksmīgās krāsās. Te atradīsi gan vara sarkano nokrāsu, gan rudens puķes un varbūt vēl pa kādai rudens sēnei.

Teju 15 hektārus liela platība ar izcilu ainavisko vērtību, kurā sastapsi gan stāvus krastus, gan dolomītu atsegumus, un pat terašu krastu nogāzes avotus. Arī pļavu ģeobotāniskā daudzveidība novērojama tieši te, jo Abavas senlejā sastopamas vairāk nekā 50 aizsargājamās augu sugas.

Te noteikti 11 aizsargājamie ģeoloģiskie dabas pieminekļi, tai skaitā iežu atsegumi, alas, avoti un ūdenskritumi. Turpat pie Kandavas atradīsi Čužu purvu, kurā aug pēcledus laikmeta augs – čuža, ar ko tev būs iespēja sastapties nākamajā pavasarī, jo patlaban takā norit labiekārtošanas darbi.

Arī gar Imulas upes krastiem izveidotas ir 3 takas, kas kopumā aizved 10 km garā pārgājienā gar upes lejām un kraujām. Rudenī Imulas upes krastus izrotājušas dzeltenās un sarkanīgās lapu koku krāsas. Taka no "Vītiņiem" līdz viesu namam "Romance" būs aptuveni 4 km gara, no "Busēm" līdz Kauķa kalnam – nepilnus 3 km gara, bet no Kauķa kalna līdz "Grotēm" – nedaudz vairāk kā 3 km. Uzmeklē Lanksēdes Velna pēdas akmeni un vietu, kurā satiekas Imula un Abava!

Veco Ozolāju taka pie Kandavas mācītājmuižas ir aptuveni 1 km gara un ved pa stāvo senās Abavas krasta nogāzi līdz bioloģiski vērtīgām pļavām tās tagadējos krastos. Savukārt kompleksa "Zviedru cepure"Mīlestības taka ved cauri mežam augšup kalnā, no kuras paveras brīnišķīgs, rudens ieskauts skats uz Abavas ieleju, bet Zirgu taka tevi aizvedīs līdz pat Sabilei. Noteikti apmeklējama ir arī Drubazu botānikas taka, kas atrodas starp Kandavu un Sabili un ļauj iepazīt Abavas senlejas pļavu daudzveidību.

Dabas takas pie Tukuma pilsētas

Arī rudenī tevi gaida nostāstiem apvītais Melnezers, kas atrodas meža ielokā pie pašas Tukuma pilsētas robežas. Ezera krastā ir peldvieta ar laipu un marķētas takas kājāmgājējiem, nūjotājiem un skrējējiem.

Raudas mežs īpašs ar to, ka šeit – kā nekur citur Latvijas dabā – novērojams izteikts enerģiju kontrasts. Te aci pret aci satiekas pozitīvā un negatīvā enerģija. To uz savas ādas var mēģināt izbaudīt Vilkaču takā. Skaists, rudenīgs skats pavērsies, ja uzkāpsi pa Āža taku Āža kalnā! Tas ir 480-520 metru garš un aptuveni 120-123 m augsts valnis. Vai redzi Durbes pili?

Kempinga "Sveikuļi" dabas taka pie Tukuma ir apmēram 3 km gara. Pavasaros tajā apskatāmas Veļezera bebru mītnes, bet rudenī skatienam atklāsies krasta kraujas jeb mikroalpu ainavas un Jumpravas ezers. "Sveikuļos" tiek piedāvātas arī orientēšanās mācību spēles. Apmeklējumu gan iepriekš jāpiesaka pa tālruni 29232026.

Jāņupītes dabas taka pa ceļam starp Brizuli un Dzirciemu ir 1.1 km gara pastaigas un atpūtas vieta mežā ar vairākām kāpnēm un tiltiņiem. Izstaigājot taku, var iepazīties ar 2005. gada un arī šī gada vētras spēka rezultātu, jo te redzami izgāzti iespaidīga vecuma koki, te var arī izmērīt 170 – 180 gadus veca koka apkārtmēru. Var izskaitīt un aprēķināt izgāzta koka vecumu pēc gadu riņķiem tā stumbrā, kā arī aplūkot dažādu veidu piepes uz izgāztu un trūdošu bērzu stumbriem.

Gleznainajos Viesatas upes krastos iespējams izstaigāt dabas taku, apskatīt upes stāvkrastus un rudenīgos skatus, 200 gadu vecu priedi, brūno avotiņu, cūku vannu, bebru māju, mežizstrādes laukumu, melnalkšņu audzi, dižbērzu, lielo Spuņņakmeni un daudzus citus objektus. Takas galā ierīkota arī piknika spēles, kā arī te var uzspēlēt galda spēles brīvā dabā. Takas garums vienā virzienā ir 5,1 kilometrs un to iespējams iziet trīs dažādos variantos.

Savukārt, Ružciema dabas takā netālu no Lamiņiem, pie viesu nama "Ružciems", ir apskatāmi simtgadīgi ozoli un citi koki, krāsainas dabas ainavas, ūdens uzpludinājumi, bebru un mežacūku paradīze, kā arī neskarta purva burvība rudenī. Saimnieces īpašais piedāvājums ir pastaiga dabas takā mākslinieces kā gides pavadībā, ceptu desiņu vai uz ugunskura vārītas zupas nobaudīšana, našķošanās ar pankūkām un mājas ievārījumu, bioloģiskajās pļavās augušu zāļu tēju nogaršošana un gleznu apskate pusmuižas interjerā.

Teikām un nostāstiem apvītie Kartavkalni Jaunpils pusē ir mežiem apaugusi pauguraine, caur kuru tek mazā Bikstupīte. Šeit izveidotas dabas takas, pa kurām ejot var apskatīt milzīgo lapegļu aleju, reti sastopamus kokus, egļu vēri paugurainā reljefā, Karātavu egli, var uzkāpt pilskalna valnī, kā arī pavērot gan pamestus, gan jaunus bebru veidotus dambjus. Kartavkalnā savulaik atradusies senlatviešu apmetne.

Arī Elles kalnus Struteles pusē ir vērts apskatīt to 30 m garo pazemes eju dēļ, kas, domājams, 18. gadsimta beigās pārsegtas ar mucveida velvi. Nostāsti vēsta, ka te dzīvojis Velns – tuvumā esošās Lauku muižas barona sulainis, kuram bijis aizliegts mazgāties, griezt matus, bārdu un nagus.

Apciemo rudenī piļu un muižu parkus

Durbes pils parks ierīkots laikā no 1818. līdz 1838. gadam, kad grāfs fon Mēdems veicis Durbes pils pārbūvi un labiekārtojis pils apkārtni. Parks ticis veidots pēc angļu ainavu parka paraugiem, lieliem koku masīviem mijoties ar nelielām koku grupām un vientuļi augošiem kokiem, kas kopā ar nelieliem dīķīšiem, nelīdzenajam reljefam un izlocītam celiņu tīklam gar plašiem zālieniem ar pili kā galveno kompozīcijas elementu veidoja neatkārtojamu ainavu.

Parkā sastapsi no Sibīrijas un Vācijas atvestos kokus. Uzņem rudenīgu foto pie Durbes pils parka rotondas vai uz akmens tilta pār gravu!

Jaunmoku pils parks izveidots 19. gadsimta vidū. Īpašs parka lepnums ir simtgadīgās liepu alejas, kuras rudenī iekrāso ne tikai pils parka teritoriju, bet veido arī skaistus atspulgus dīķī.

Jaunpils pils parks izveidots fon der Reku valdīšanas laikā. Tā teritorijā atrodas vairāki dižkoki. Nostāsti vēstī, ka kokus augstmanis dārzniekam licis stādīt tā, lai, tiem saplaukstot, veidotos Rekes dzimtas ģerbonis. Parkā ir vairāki interesanti apskates objekti – akmens tiltiņš, kurā iegravēts gada skaitlis un monogramma G. A. v. d. R. – 1905. Romantiska taciņa gar upes malu aizvedīs tevi uz Mīlestības akmeni – kādreiz iecienītu jaunpilnieku tikšanās vietu.