Oktobra vētrā Saulkrastu apkārtne uz vairākām stundām piedzīvojusi būtiskus mobilo sakaru pārrāvumus
7. un 8. oktobrī Latvijā plosījās spēcīga vētra. Tā bija ne tikai pēdējos gados stiprākā, bet arī netipiski ilga. Vētras laikā Baltijas jūrā, visticamāk, Ķīnas kuģis ar enkuru pārrāva sakaru kabeli un sabojāja gāzes vadu. Kas, iespējams, bijusi izplānota sabotāža. Latvijā tas būtiskus sakaru pārrāvumus lietotājiem neradīja. Bet, tā kā vētra nodarīja postījumus arī maģistrālajām elektrolīnijām, dažviet vairāk kā diennakti nebija elektrības. Un Saulkrastu apkārtne uz vairākām stundām piedzīvojusi būtiskus mobilo sakaru pārrāvumus.
Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Un piemēram šeit – Saulkrastu apkārtnē uz vairākām stundām pazuda arī mobilie sakari.
Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Kā sarunā ar "Nekā personīga" stāsta vietējais iedzīvotājs Uldis, sākumā pazudusi elektrība, pēc tam sakari.
"Tele 2" sakari pazuda uzreiz. Dēls vēl strādāja un ielikām "hot-spot" telefonā. Pēc tam pazuda "LMT". Pēc tam pazuda sakari vispār. Ne tikai internets, bet vienkārši viņu nav. (NP: Kopš iepriekšējās dienas nakts līdz nākamās dienas rītam sakaru nav bijis?) Sakaru tornis 80 metru attālumā un nekas nestrādā."
"Jā, es mēģināju… Ar kaimiņiem sazvanījāmies. Prasīju, cik ilgi elektrība nebūs, jo nebija nekāda informācija. (NP: Ja ārstiem vai glābējiem būtu jāzvana? Ja kādam kāds koks uzkritis.) Nu, tajā brīdī nevarēja, jā."
Novada Zvejniekciema galā sakaru tīkls kaut cik darbojies. Bet Pabažu pusē situācija bijusi sliktāka. Vētras laikā iedzīvotājus vairāk satraucis ilgais elektrības trūkums, jo pieslēguma atjaunošanu kavēja būtiskie bojājumi, kas skāra arī maģistrālos elektrotīklus. Tie arī nodrošina elektrības padevi sakaru torņiem. Jau pēc vētras veikalos un uz ielas novada mērs saņēmis vietējo satrauktos jautājumus, kāpēc pazuduši sakari un kā šādās situācijās būtu varēts sazvanīt mediķus vai glābējus.
"Civilās aizsardzības plāns – katrā pašvaldībā ir šī te apziņošanas kārtība, kurā pamatā ir šie mobilie telefoni. Un nav jau laikam vairs tie laiki, kad mēs viens pie otra aizskrienam un zinām, kur katrs dzīvo. Protams, ka tuvākos kolēģus es varētu satikt, bet, ja man būtu jāsazinās bez mobilā telefona ar kādām valsts struktūrām, piemēram, vai aizsardzības spēku struktūrām, tad var gadīties, ka mēs viens otru neatrastu."
Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot. Bet vairumā bāzes stacijas ir aprīkotas ar akulumatoriem. Tie torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.
"Komisija pieņēma arī lēmumu vērsties pie Ministru kabineta un Satiksmes ministrijas ar aicinājumu izmantot likumā paredzētās tiesības Ministru kabinetam noteikt zināmas prasības arī drošībai, kas attiecas uz sakaru nepārtrauktību."
Satiksmes ministrija šonedēļ pie sevis uz sanāksmi izsauca mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējus. Pārrunās izskanējis arī piedāvājums uz sakaru torņiem izvietot lādējamās baterijas, kas varētu darboties nevis dažas stundas, bet vienu vai pat divas diennaktis.
"Algoritms ir izstrādāts kā apstākļos, kad konkrētais objekts ir daļa no kritiskās infrastruktūras, ir jārīkojas šā objekta apsaimniekotājiem. Es ļoti ceru, ka attiecīgi mobilo sakaru operatori šajā gadījumā savu darbu paveic godprātīgi, lai pēc iespējas ātrāk vai nu nodrošināt nepārtrauktību un pēc iespējas ātrāk atjaunotu funkcionalitāti. Jo skaidrs, ka sakaru nodrošināšana jebkuru krīžu apstākļos ir absolūti kritiski un nepārtrauktība ir tas noteikti centrālais parametrs, pēc kā būtu jāvadās."
"LMT" Saulkrastu pusē pārrāvumi bijuši ap 10 sakaru torņos. "Bitei šajā reģionā ir piecas bāzes stacijas, no kurām īslaicīgi neesot darbojušās divas. Uzņēmums apgalvo, ka atlikušās trīs sakaru sistēmas izmantotas, lai ar mazāku datu plūsmu apkalpotu visus pārējos klientus. Bet varēja rasties situācijas, ka zvanus veikt neizdevās. "TELE 2" neprecizē, cik torņi nedarbojās. Bet ilgākais sakaru pārrāvums kādā no bāzes stacijām bija gandrīz diennakts.
Ieteikumus stacijas nodrošināt ar krietni vairāk uzlādes baterijām viņi iebilst. Virspusēji aprēķini liecina, ka šādas investīcijas katram no operatoriem varētu izmaksāt pat vairākus desmitus miljonu eiro. Turklāt apraides iekārtas, kas izvietotas uz, piemēram, baznīcu torņiem vai ēku jumtiem, nespētu noturēt akulumatoru blokus vai ģeneratorus.
"Pamatā elektronisko sakaru tīkls nav paredzēts, vai tā būvniecība un konstrukcija nav paredzēta ilglaicīgi darbināt ar šādiem palīglīdzekļiem. Tātad, elektronisko sakaru tīkls pamatā darbojas, ja ir elektroapgāde. Līdz ar to īslaicīgos apstākļos īslaicīgā situācijā šādus līdzekļus var pielietot, bet to nevar uzskatīt par tādu pastāvīgu risinājumu."
"Ja mēs skatāmies no tā, ka mēs esam arī atkarīgi no šīs trešās puses – "Sadales tīkliem", kas šajā situācijā elektrības padevi atjaunoja 48 stundu laikā, tad būtībā mēs savu darbu veicām ātrāk."
"Jo aktīvāk šīs elektrības gaisvadu līnijas tiek pārvietot zem zemes, jo šis elektrības tīkls un arī mobilo sakaru tīkls kļūst stabilāks. Ja mēs paskatāmies vēsturiski, tad šāda vētra, kas bija oktobrī, viņa 10 gadus atpakaļ ietekmētu 20-30% bāzes staciju. Bet, ņemot vērā, ka arī mēs katru gadu šos akumulatorus un ģeneratorus liekam jaudīgākus un liekam klāt jaunus un, ņemot vērā, ka arī šīs gaisa līnijas tiek arvien vairāk liktas zem zemes, tad arī šis mobilo sakaru tīkls kļūst stabilāks."
"(NP: Bet redzot situāciju, kas, piemēram, notiek Ukrainā, ja ir kaut kāds kara militārs apdraudējums, tur dažas stundas vairs nav arguments. Tur ir jautājums par to, cik ilgi darbojas, ja ir elektrības pārrāvums uz vairākām dienām. Tas nozīmē, ka šobrīd mēs neesam tam gatavi?) Droši vien, ka labākais risinājums un mūsu iespējas šobrīd šajos apstākļos būtu, tomēr nākt kopā visām tām svarīgās infrastruktūras nodrošinātāju daļām un komersantiem. Tas nav stāsts tikai par elektrību, tas nav stāsts tikai par elektroniskajiem sakariem. Tas stāsts ir arī, piemēram, par degvielu vai cilvēkresursiem, kas ir atbilstoši apmācīti, lai plašā mērogā varētu rīkoties un darboties ārkārtas apstākļos."
Kā saka Saulkrastu mērs – civilās aizsardzības mācībās līdz šim trenēti scenāriji, ka krīžu vai nelaimju gadījumos saziņa ar dienestiem notiek mobilo sakaru tīklā. Oktrobra vētrā pieredzētais parāda, ka būtu jādomā arī par plānu B, ja mobilo sakaru drošībai uzticēties nevar.
"Tieši, lai atrastu vienam otru – konkrētos vadītājus. Vai tas ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, ātrā palīdzība vai tepat tuvumā Latvijas gāze, Latvijas dzelzceļš vai Valsts policija. Nerunājot par Zemessardzi un visi pārējie. Mums ir tikai savstarpēji šie mobilie telefoni.Pamatjautājums šajā gadījumā ir – kas ir tie drošie sakari, kā mēs viens otru atrodam, dodam informāciju un tamlīdzīgi."
Saulkrastu novads robežojas ar Ādažu militāro poligonu. Tas nozīmē – šī teritorija ir īpaši svarīga. Armijai un citiem dienestiem ir pašiem savu sakaru kanāli. Bet apdraudējumu gadījumā mobilo sakaru pārrāvumi var radīt arī būtiskus drošības riskus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
