Mazāk nekā puse dod priekšroku vietējai pārtikai; kampaņā cildinās pašmāju lauksaimniecības produkciju
Vaicāti, kādai produktu izcelsmei dod priekšroku, 45% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka izvēlas vietējos produktus, liecina biedrības "Zemnieku saeima" un pētījumu aģentūras "Norstat Latvija" īstenotās sabiedrības aptaujas dati.
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietnieks Mareks Bērziņš norāda, ka lauksaimniecība ir stratēģiskas nozīmes nozare – to pat varētu dēvēt par valsts pastāvēšanas artēriju. Viņš skaidro, ka pēdējo gadu starptautisko konfliktu, pandēmijas un cenu svārstību dēļ pierādījies tas, cik svarīga ir pārtikas drošība.
"Pirmkārt, lauksaimniecība ir svarīga no ekonomiskā aspekta – tā ik gadu rada vairāku miljardu eiro lielu pienesumu valsts ekonomikā, nodrošinot iedzīvotājiem gan darbu, gan pārtiku vienlaikus. Piemēram, viena darba vieta lauksaimniecībā nodrošina aptuveni 25 darba vietas arī citās saistītajās nozarēs, t.sk. transporta un loģistikas jomā, pārtikas rūpniecībā, mērniecībā, grāmatvedībā un citur. Otrkārt, pārtika un lauksaimniecība ir stūrakmeņi valsts funkcionēšanas nodrošināšanai arī krīzes situācijās. Treškārt, kas ir ne mazāk svarīgi, Eiropas, tostarp Latvijas, pārtika ir viena no videi, klimatam un veselībai draudzīgākajām izvēlēm pasaulē."
Ar mērķi popularizēt lauksaimniecības nozari un tās saražoto produktu daudzveidību, "Zemnieku saeima" uzsāk Zemkopības ministrijas līdzfinansēto informatīvo kampaņu "Mūsu zemes spēks", ar kuras palīdzību vēlas vērst iedzīvotāju uzmanību nozarei, skaidrojot tās nozīmību.
Veiktās aptaujas laikā vaicāti, kādai produktu izcelsmei cilvēki dod priekšroku, izvēloties pārtikas produktus, 45% Latvijas iedzīvotāju atzinuši – izvēlas vietējos produktus. Kā galvenos iemeslus savai izvēlei respondenti norādīja, ka šādā veidā vēlas atbalstīt vietējos lauksaimniekus un pārstrādātājus, apzinoties, ka tas ir viens no ekonomikas pamatiem. Tāpat iedzīvotāji izvēlas vietējos produktus, jo tie ir audzēti lokāli un to piegādes ceļš līdz pircējiem ir īsāks, nekā importa produkcijai.
"Eiropas Savienības valstīs ir vieni no augstākajiem pārtikas kvalitātes standartiem visā pasaulē, un tos ievēro arī lauksaimnieki Latvijā. Lauksaimnieki saimnieko pārdomāti, nodrošinot saimniecību efektivitāti un videi draudzīgu pieeju ilgtermiņā. Piemēram, Latvijā ir viens no zemākajiem izmantotajiem augu aizsardzības līdzekļu apjomiem Eiropā, aptuveni 2-3 reizes zemāks nekā vidēji, kas tiešā veidā ietekmē pārtikas tīrību – 90% vietējo produktu atliekvielas nav atrastas vispār, pārējos 10% – cilvēkiem drošos daudzumos. Par to, ka pārtikas produkti tiek ražoti ilgtspējīgi liecina arī tas, ka lauksaimniecības sektors kopš 1990. gada siltumnīcefekta gāzu emisijas mazinājis par vairāk nekā 50%."
Viņš papildina, ka, lai gan lauksaimniecība aizvadīto gadu laikā ir strauji modernizējusies, tās ilgtspējīgas darbības uzturēšana ir nebeidzams darbs. Lauksaimniekiem ir vēl ambiciozāk jāvirzās uz vēl precīzāku lauku apstrādi, precīzāku lopu ēdināšanu un vēl augstāku labturības standartu ievērošanu mājlopiem saimniecībās, tādejādi veicinot daudzpusīgu ilgtspējību nozarē.
"Latvija šādā ziņā ir īsta brīnumvalsts, jo reizē lauksaimniecību veidojot ilgtspējīgāku, esam arī starp līderiem produktivitātes pieaugumā Eiropas Savienībā periodā no 2011.-2021. gadam. Šis sasniegums ir rezultāts apzinātam darbam un inovācijām lauksaimniecības sektorā, kas ietver modernu tehnoloģiju ieviešanu, zināšanu un prasmju uzlabošanu, kā arī ilgtspējīgas saimniekošanas praksi. Tādējādi Latvija ne tikai veicina savu ekonomisko izaugsmi, bet arī nodrošina augstākus pārtikas kvalitātes standartus pierādot, ka ilgtspējīga attīstība un ekonomiskā efektivitāte var iet roku rokā."
Aptauja veikta 2023. gada oktobrī, aptaujājot 1010 ekonomiski aktīvus Latvijas iedzīvotājus. "Mūsu zemes spēks" finansē Zemkopības ministrija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
