Norvēģijas karaliskā ģimene pēdējā gaitā pavada princesi Astridu

Starp klātesošajiem bija Norvēģijas karaliene Sonja, karalis Hokons, karaliene Mete-Mārita un kroņprincese Ingrīda Aleksandra. Uz bērēm ieradās arī karalisko namu pārstāvji no visas Eiropas, tostarp Zviedrijas kroņprincese Viktorija un Beļģijas princese Astrīda.

Bērēs piedalījās arī Astridas pieci bērni, kas dzimuši laulībā ar Johanu Martinu Ferneru, Katrīna, Benedikte, Aleksandrs, Elizabete un Kārlis Kristiāns, kā arī viņu ģimenes.

"Dārgā māmiņ, dārgā princese Astrid," viņi rakstīja paziņojumā pēc viņas nāves. "Paldies, ka biji vislabākā māte, kādu vien varējām vēlēties. Visu savu dzīvi tu biji mums līdzās – ar mīlestību un gudrību, sirsnību un labu humoru. Tu biji līdzās vectēvam karalim Olavam un tēvocim karalim Haraldam – klātesoša un uzticīga. Turklāt tu vienmēr izrādīji patiesas rūpes par tiem, kam tās bija īpaši nepieciešamas. Sērās mēs esam vienoti pateicībā. Paldies par visām jaukajām atmiņām. Tu vienmēr ieņemsi nozīmīgu vietu mūsu sirdīs."

Karalis Hokons VIII uzņēmās dziļi personisku lomu brīdī, kad Norvēģijas karaliskā ģimene pulcējās uz kārtējo emocionālo atvadīšanās ceremoniju, vēsta "Halo!".

Pēc bēru dievkalpojuma Rīsas baznīcā Oslo princese Astrīda tika guldīta zemes klēpī. Ceremonijas noslēgumā 53 gadus vecais monarhs kopā ar tuvākajiem ģimenes locekļiem palīdzēja iznest no baznīcas savas mūžībā aizgājušās tantes zārku.

Šis aizkustinošais brīdis norisinājās laikā, kas Norvēģijas karaliskajai ģimenei bija ārkārtīgi smags. Princese Astrida mūžībā aizgāja 11. septembrī 94 gadu vecumā – tikai divas dienas pēc sava jaunākā brāļa, karaļa Haralda V, bēru ceremonijas.

Visas dzīves garumā Astrida bija uzticams atbalsts Haraldam; šī ciešā saikne tika pieminēta arī trešdien notikušajā ceremonijā.

Finanšu ministrs Jenss Stoltenbergs, kurš teica atvadu uzrunu, kavējās atmiņās par abu attiecībām, norādot, ka Haralds bija Astridas mazais brālis, un piebilstot: "Astrida rūpējās par Haraldu. Un viņa to darīja līdz pat pašām beigām," savā ziņojumā par bēru ceremoniju norādīja Norvēģijas karaliskais nams.

Ceremonijā karalim Hokonam pievienojās karaliene Mete-Mārita, kroņprincese Ingrīda Aleksandra un karaliene Sonja, kuru karaliskais nams dēvēja par karalieni māti. Klāt bija arī tuvākie princeses Astridas ģimenes locekļi.

Ar karogu pārklāts zārks bija ieskauts ziedos, un goda sardzē stāvēja divi karaļa gvardes pārstāvji. Pirms zārka bija izvietotas princeses Astridas Svētā Olava ordeņa zīmes – pagodinājums, ko viņa 1956. gadā saņēma no sava vectēva, karaļa Hokona VII.

Ceremonija sākās ar skaņdarbu "Pie Jesu", ko izpildīja koris "Sølvguttene" un norvēģu dziedātāja Sisela Kirkjebē. Viens no aizkustinošākajiem ģimenes veltījumiem nāca no Astridas mazbērniem un mazmazbērniem, kuri katrs uzlika sarkanu rozi uz viņas zārka.

Ceremonijā bija pārstāvētas arī citas Eiropas karaliskās ģimenes. Tajā piedalījās Zviedrijas kroņprincese Viktorija, savukārt ziedu vainagus bija atsūtījuši Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs un karaliene Silvija, Dānijas karalis Frederiks un karaliene Mērija, kā arī Lielbritānijas princese Anna.

View this post on Instagram

Karaliskā dzīve četru karaļu valdīšanas laikā

Astridas nāve noslēdz ievērojamu nodaļu Norvēģijas monarhijas vēsturē.

Visus gadus, ko viņa veltīja kalpošanai karaliskajā namā, princese sniedza atbalstu trim Norvēģijas karaļiem: savam vectēvam karalim Hokonam VII, tēvam karalim Olavam V un brālim karalim Haraldam V.

Pēc mātes, kroņprinceses Martas, nāves 1954. gadā Astrida uzņēmās arī Norvēģijas pirmās lēdijas pienākumus. Viņa pildīja šos pienākumus 14 gadus — līdz brīdim, kad 1968. gadā viņas brālis Haralds apprecējās ar Soņu Haroldsenu.

Astrida ilgus gadus pildīja oficiālos pienākumus un arī vēlāk uzņēmās patronāžu pār 12 organizācijām.

Viņas dzīvesstāsts aptvēra četru karaļu valdīšanas laikus. Pēc tam, kad Astrida bija kalpojusi savam vectēvam, tēvam un brālim, pēdējā gaitā viņu pavadīja brāļadēls — tikko tronī kāpušais karalis Hokons VIII.