Norvēģijas jaunais monarhs, karalis Hokons VIII: viņa dzīve, loma un turpmākie izaicinājumi

Hokons jau ir pazīstams ar šo lomu, jo pēdējos gados vairākas reizes ir pildījis reģenta pienākumus, kad viņa tēva veselība pasliktinājās.

Hokons ir ceturtais karalis, kas valdīs Norvēģijas mūsdienu monarhijā kopš tās atjaunošanas 1905. gadā pēc valsts neatkarības iegūšanas no Zviedrijas.

Viens no viņa pirmajiem pienākumiem kā monarham bija vadīt ārkārtas Ministru kabineta sēdi, kurā viņš paziņoja savu karaļa titulu un pieņēma sava tēva devīzi "Viss Norvēģijas labā".

Mūsdienās monarha loma lielā mērā ir simboliska, un politisko varu pārņem ievēlēts parlaments. Tomēr karaliskā ģimene joprojām ir ļoti redzama un tai ir nozīme Norvēģijas pārstāvniecībā starptautiskā mērogā.

Kas ir Hokons VIII?

1973. gadā dzimušais karalis Hokons ir jaunākais bērns mirušā karaļa un karalienei Sonjai, kurš dzimis divus gadus pēc viņa māsas, princeses Martas Luīzes. Tomēr kā vecākais dēls viņš kļuva par troņmantnieku 17 gadu vecumā, kad 1991. gadā nomira viņa vectēvs, karalis Olavs.

Norvēģija 1990. gadā mainīja savu konstitūciju, lai pirmdzimtajiem bērniem neatkarīgi no dzimuma piešķirtu prioritāti mantošanas rindā. Izmaiņas netika piemērotas ar atpakaļejošu spēku.

Hokons 1998. gada grāmatā rakstīja, ka bērnībā sapņojis par rotaļlietu veikala īpašnieku kļūšanu, taču drīz vien sapratis, ka viņa ceļš jau ir noteikts un kādu dienu viņš kļūs par karali.

Neparasti karaliskai personai, bet viņš mācījās vietējās valsts skolās, pirms uzsāka četrus gadus ilgu karjeru jūras kara flotē, 1995. gadā absolvējot Norvēģijas Jūras akadēmiju.

Viņš nolēma nesekot savam tēvam un vectēvam uz Oksfordu, tā vietā lidojot uz Kaliforniju, lai iestātos Bērklijas Universitātē, kur studēja politikas zinātni.

Jaunajam karalim ir bakalaura grāds politikas zinātnē no Kalifornijas Universitātes Bērklijā un maģistra grāds attīstības studijās no Londonas Ekonomikas skolas, specializējoties starptautiskajā tirdzniecībā un Āfrikas jautājumos.

Aizraujošs sērfotājs un slēpotājs Hokons reiz Norvēģijas raidorganizācijai NRK teica, ka, ja viņš nebūtu bijis karaliskās ģimenes loceklis, viņš būtu sērfotājs.

Kā viņa laulība sašķēla valsti

Hokons 1999. gadā mūzikas festivālā satika vientuļo māti Metu-Māritu Hjesemu-Heibiju.

Viņu attiecības sašķēla Norvēģiju, daļēji viņas saistības ar ballīšu norises vietām dēļ, kur tika lietotas nelegālas narkotikas.

Kamēr daži slavēja pāri, citi apšaubīja, vai viņa ir piemērota topošajam karalim.

Neskatoties uz to, Hokons saņēma tēva atļauju precēties ar Metu-Māritu, un, neskatoties uz viņas pagātni, viņa pakāpeniski iekaroja lielu daļu Norvēģijas sabiedrības.

Pāris apprecējās Oslo katedrālē 2001. gada augustā, un viņiem ir divi bērni, Ingrīda Aleksandra un princis Sverre Magnuss.

Hokons kļuva arī par Metes-Māritas dēla Mariusa Borga Hoibija patēvu, kuram nav karaliskā titula.

Hokona izaicinājumi

Pēc atklāsmēm par viņa sievas iepriekšējiem kontaktiem ar nelaiķi, seksuālo noziedznieku, Džefriju Epšteinu, un viņa audžudēla notiesāšanu par izvarošanu, Hokons saskaras ar izaicinājumu stabilizēt monarhiju un atjaunot karaliskās ģimenes popularitāti.

Jūnijā Hoibijam tika piespriests četru gadu cietumsods pēc tam, kad viņš tika atzīts par vainīgu divās no četrām izvarošanas apsūdzībām. Viņš tika atzīts par vainīgu arī par uzbrukumu un vardarbību tuvās attiecībās. Viņa advokāti paziņoja, ka viņš pārsūdzēs notiesājošo spriedumu.

Tiesas prāva notika laikā, kad karaliskā ģimene atkal tika rūpīgi pārbaudīta attiecībā uz Metes-Māritas saitēm ar Epšteinu. Viņa ir atvainojusies par kontaktu uzturēšanu ar nelaiķi, seksuālo noziedznieku, sakot, ka ir parādījusi sliktu spriestspēju. Viņu neapsūdz nekādos pārkāpumos.

Viens no Hokona izaicinājumiem kā karalim būs atjaunot sabiedrības atbalstu karaliskajai ģimenei, kas pēdējos gados ir samazinājies un ko vēl vairāk iedragāja Hoibija tiesas prāva.

Arī Hokona māsa Marta Luīze ir saskārusies ar kritiku par saviem netradicionālajiem uzskatiem, tostarp apgalvojumiem, ka viņa var sazināties ar eņģeļiem.

Norvēģijas laikraksta Dagbladet 2022. gadā veiktā aptauja atklāja, ka 68% respondentu atbalstīja monarhijas saglabāšanu, salīdzinot ar 81% NRK aptaujā 2017. gadā.