Norvēģijas karalis Haralds V miris 89 gadu vecumā

Karaļa pils Oslo karogs pēc viņa nāves nolaists pusmastā. Pēdējo 24 stundu laikā pie Haralda bija ieradušies viņa ģimenes locekļi, bet iedzīvotāji pie pils nolika ziedus.

Haralds V tronī atradās 35 gadus. Viņu nomainījis dēls Hokons, kurš kļūs par Norvēģijas karali Hokonu VII.

Haralds tiek raksturots kā populārs un modernizējošs monarhs, kurš Norvēģijas karaļnamu padarīja atvērtāku un mazāk formālu. Viņš lauza arī senas tradīcijas, apprecot vienkāršas izcelsmes sievieti Sonju Haraldsenu.

Pāris apprecējās 1968. gadā pēc tam, kad Haraldam deviņus gadus bija jāgaida tēva, karaļa Olava V, piekrišana laulībām. Sonja vēlāk kļuva par Norvēģijas karalieni.

Haralds bija īpaši iemīļots par savu vienkāršību un tuvību cilvēkiem. Norvēģijas karaļnama eksperti viņu dēvējuši gan par nācijas "vectēvu", gan "tautas karali".

Viens no spilgtākajiem mirkļiem viņa valdīšanas laikā bija pēc 2011. gada 22. jūlija teroraktiem Oslo un Ūtejas salā, kad Anderss Bērings Breivīks nogalināja 77 cilvēkus. Karalis aicināja norvēģus turēties kopā un neļaut bailēm pārņemt sabiedrību.

2016. gadā Haralds izpelnījās plašu uzmanību arī ar runu, kurā aizstāvēja reliģisko, etnisko un seksuālās orientācijas daudzveidību Norvēģijā.

Karalis bija arī aizrautīgs sportists. Viņš bija izcils burātājs un trīs reizes pārstāvēja Norvēģiju olimpiskajās spēlēs. Viņš bija arī viens no Norvēģijas Pasaules Dabas fonda (WWF) dibināšanas iniciatoriem un 20 gadus vadīja tā Norvēģijas nodaļu.

Haralds dzimis 1937. gada 21. februārī netālu no Oslo. Otrā pasaules kara laikā, kad viņam bija trīs gadi, viņa māte ar bērniem aizbēga uz Zviedriju. Vēlāk ģimene devās uz ASV, kur viņi uzturējās pēc prezidenta Franklina Rūzvelta uzaicinājuma.

1957. gadā Haralds kļuva par kroņprinci. No 1960. līdz 1962. gadam viņš studēja sociālās zinātnes, vēsturi un ekonomiku Oksfordas Universitātes Balliol koledžā. Par karali Haralds kļuva 1991. gadā pēc tēva nāves.

Pēdējos gados viņa veselība bija pasliktinājusies, un 2024. gadā viņš būtiski samazināja savus publiskos pienākumus. Šā gada 17. augustā karalis tika nogādāts slimnīcā, bet dēls Hokons kļuva par reģentu un pārņēma tēva pienākumus.

Haralda aiziešana notiek laikā, kad Norvēģijas karaļnamam nācies saskarties ar vairākiem skandāliem. Īpašu uzmanību izpelnījušās Hokona sievas Metes-Māritas saiknes ar mirušo dzimumnoziedznieku Džefriju Epšteinu, kā arī viņas dēla Mariusa Borga Hoibija notiesāšana par izvarošanu un citiem noziegumiem.

Neraugoties uz karaļnama problēmām, Haralds personīgi saglabājis augstu sabiedrības uzticību. Kā norvēģu karaliskās ģimenes eksperte Karolīne Vagle norādījusi, radies iespaids, ka "visi ir mīlējuši karali Haraldu".

Haralds V atstāj sievu karalieni Sonju, meitu princesi Martu Luīzi, dēlu un jauno karali Hokonu, kā arī sešus mazbērnus.