Pavērsiens: Saeimā plāno maksimāli plašu atbalstu hipotekārajiem kredītņēmējiem
Nu jau kārtējais pavērsiens politiķu iecerētajā atbalstā Latvijas hipotekārajiem kredītņēmējiem. Pēdējās sarunas ar bankām par kādu brīvprātīgu risinājumu vēlamos rezultātus nav nesušas, un Saeimā plānoto risinājumu izmainījuši, tai skaitā paredzot palīdzību maksimāli plašam aizņēmēju lokam.
Jau ilgāku laiku turpinās politiķu sarunas ar Latvijas komercbankām par dažādiem to biznesa aspektiem, tai skaitā iespējamu palīdzību hipotekārajiem kredītņēmējiem. Daudziem no tiem ikmēneša maksājumi būtiski pieauguši augstu procentlikmju laikā.
Saeimas Budžeta komisijā bija izstrādāts kredītiestāžu plaši kritizēts risinājums ieviest īpašu nodevu, kuru tās pašas administrētu un pēc konkrētiem kritērijiem samazinātu likmes hipotekārajiem kredītiem. Šo ieceri pagājušajā nedēļā atlika, pamatojoties, ka vēl turpinās sarunas ar bankām par kādu abpusēju vienošanos.
Otrdien komisijas vadītājs paziņoja, ka nav to izdevies panākt un jāvirzās tālāk ar politisko risinājumu, turklāt tas krietni vienkāršots.
Nodevu iekasētu Ieņēmumu dienests un pēc tam izmaksātu iedzīvotājiem summu, kas atbilstu likmes samazinājumam par 30%, bet ne vairāk par diviem procentpunktiem gada laikā. Kritēriji tikai divi un aptvers absolūto vairākumu aizņēmēju – kredīta atlikums līdz 250 000 eiro un līgums noslēgts līdz 31. oktobrim.
Komisijas vadītājs šo risinājumu pamatoja ar informāciju, kas esot saņemta no vidējā līmeņa darbiniekiem bankā.
"Tiek izskatīti jautājumi par hipotekārā portfeļa cedēšanu uz Lietuvu vai uz Igauniju, kas ir ārkārtīgi nekorekti un negodīgi šajā situācijā. Ja mēs nosakām konkrētu datumu, izslēdzam šādu iespēju. Ja komercbanka cedē kredītu, maksājums paliek tāds pats."
Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) arī atklāja, ka runa esot par banku "Luminor", kur gan TV3 Ziņām norādīja, ka kredītiestādes vadība nav vērtējusi parādu cesiju topošā regulējuma kontekstā.
Kredītiestādes apvienojošajā Finanšu nozares asociācijā norādīja, ka jaunais komisijas piedāvājums vismaz tehniski jau izskatoties labāk, jo neliek pašām bankām administrēt šo nodevu, taču risinājums nav mērķēts, datos balstīts un tiesāšanas ar valsti joprojām ir iespējama.
"Vairāk tas ir tāds politiķu lēmums "uzsaukt" atbalstu, ja tā var pateikt. Pat tad, kad to īsti nemaz nevajag un tas nebūtu taisnīgs."
Varbūt bankas arī tajā pēdējā nedēļā, kad sarunas turpinājās, neizgāja uz brīvprātīgu risinājumu tāpēc, ka saskata lielākas iespējas uzvarēt tiesā? Atbildot uz šo jautājumu, Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars atzina: "Grūti pateikt. Katra banka jau lēma individuāli un vērtēja savas iespējas. Es domāju, ka tas nebija galvenais arguments. Protams, par to vienmēr domā."
Saeimas Budžeta komisija paredzējusi vēl šo ceturtdien sanākt uz sēdi, lai atrisinātu kādas pēdējās tehniskās detaļas un pēc tam jau nākamnedēļ virzītu likumprojektu apstiprināšanai parlamenta plenārsēdē galīgajā lasījumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
