Pētījums: Latvijā daudzi izjūt aizvainojumu pret valsti un atbalsta nodokļu nemaksāšanu
Saeimā trešdien tika pievērsta uzmanība sabiedrības saliedētībai vai, pareizāk sakot, problēmām šajā jomā. Jaunākie pētījumi rāda, ka aptuveni trešdaļa iedzīvotāju izjūt aizvainojumu pret valsti. Tikai puse uzskata, ka svarīgi ir piedalīties vēlēšanās. Bet piektdaļu pilnīgi neuztrauc nodokļu nemaksāšana.
Sabiedrības saliedētība Latvijā līdz šim analizēta lielākoties no etniskā aspekta. Bet jaunākajā pētījumā tā aplūkota plašāk. Viens no saliedētas sabiedrības rādītājiem ir dalība politiskajos procesos. Un, kā norāda pētījuma "Sabiedrības saliedētības radars" līdzautore Iveta Kažoka, Latvijā ar to ir problēmas, jo tikai nedaudz vairāk par pusi uzskata, ka ir svarīgi piedalīties vēlēšanās.
"Kad no sākuma ieraudzīju šo skaitli, es jutos tā ļoti iepriecināta – tomēr vairākums, bet tad ieraudzīju salīdzinājumu ar citām Eiropas Savienības valstīm. Un sapratu, ka mums šeit ir ko strādāt un strādāt. Vēlēšanu uztveršana nopietni Latvijas sabiedrībā ir problēma," saka Kažoka.
Augstākais rādītājs ir Zviedrijā, kur 95% atzīst, ka piedalīties vēlēšanās ir svarīgi. Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 67%.
Pēc Kažokas domām, satraucoši ir arī tas, ka 36% izjūt aizvainojumu pret valsti. Visvairāk – krieviski runājošie un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Problēma ir arī attieksme pret nodokļu nomaksu. Gandrīz piektā daļa uzskata, ka ir pieņemami slēpt ienākumus, lai nebūtu jāmaksā nodokļi.
"Arī tas ir svarīgi saliedētībai, vai tu tici, ka arī citi cilvēki tavā sabiedrībā ir gatavi iemaksāt kopējā nodokļu kastītē," pauž Kažoka.
Saeimas Pilsonības un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Gunārs Kūtris atzīst, ka pētījums izgaismojis problēmas, bet vienlaikus arī neslēpj, ka panākt uzlabojumus un mainīt iedzīvotāju attieksmi nebūs vienkārši.
"Sabiedrībā saliedētība šajā jomā nav īsti laba. Un tas nozīmē, ka Saeimas politikai un tiem likumiem ir jābūt tādiem, ka cilvēki ticētu, ka Saeima ir veidota nevis par spīti viņiem, bet Saeima ir veidota, lai strādātu valsts kopējās interesēs, un līdz ar to cilvēki aktīvāk dalību tajās ņemtu. Es nezinu, kā tik vienkārši izmainīt Latvijas sabiedrības viedokli. Tas ir ne ātri risināms jautājums. Tas ir ļoti lēnītēm veidojot, labāk un labāk strādājot," teic Kūtris.
Šādu pētījumu plānots veikt ik pēc trīs gadiem, lai varētu salīdzināt, vai sabiedrības saliedētības jomā izdevies panākt kādus uzlabojumus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
