Aptauja: 59% sabiedrības saliedētību vērtē kā nemainīgu vai augstāku
Latvijā 59% iedzīvotāju uzskata, ka sabiedrības saliedētība ir augusi vai nav mainījusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, liecina SKDS aptaujas dati pēc Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pasūtījuma.
Savukārt katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 34% norāda, ka sabiedrība patlaban ir sašķeltāka nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.
No Latvijas iedzīvotājiem, kas ikdienā ģimenē izmanto latviešu valodu, 43% atzīst, ka sabiedrība pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir kļuvusi saliedētāka, 23% norāda, ka palikusi tādā pat līmenī, kā pirms kara, savukārt 26% – ka sabiedrība ir kļuvusi sašķeltāka.
Kritiskāk uz sabiedrības saliedētību pēc kara sākuma skatās tie Latvijas iedzīvotāji, kas ikdienā izmanto krievu valodu ģimenē – 49% uzskata, ka sabiedrība kļuvusi sašķeltāka, 8% – saliedētāka, bet 36%, ka tā ir palikusi tādā pašā līmenī kā pirms kara.
Veiktās aptaujas dati arī rāda, ka pārliecinoši lielākā daļa respondentu jeb 80% kopumā neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, tikai 8% respondentu kopumā atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Savukārt tie, kas ikdienā ģimenē sarunājas krievu valodā, 53% neatbalsta karu Ukrainā, 20% atbalsta, bet 26% respondentu bijis grūti atbildēt.
"Ilgstoši bija ierasts par krieviski runājošo sabiedrības daļu domāt kā par vienotu, lielu, vienādu uzskatu masu, taču tā tas nav bijis iepriekš un nav arī šobrīd. Aptaujas dati ļoti spilgti demonstrē to, ka vislielākā viedokļu šķelšanās ir novērojama tieši krieviski runājošo cilvēku vidū – vairums neatbalsta karu Ukrainā, savukārt ievērojama daļa ir apjukusi, nonākot pretrunās ar to, kam līdz šim ir ticējuši."
SIF atgādina, ka pēc neatkarības atjaunošanas integrācijas politikā ir izdarīti būtiskākie priekšdarbi – pieaugusi latviešu valodas prasme, kā arī veidota vienota vēstures izpratne un veicināta mazākumtautību pārstāvju piederības sajūta Latvijai, ko attaino arī socioloģiskie dati, taču joprojām ir vēl, kur augt.
"Tieši piederības sajūta Latvijai šobrīd ir ļoti nozīmīga. Emocionāli uzlādētā atmosfērā svarīgi ir neatgrūst cilvēkus, kuri jūtas piederīgi mūsu valstij, bet pēc ilgiem gadiem Krievijas informatīvā telpā vēl formulē savu viedokli attiecībā uz notikumiem Ukrainā. Labākais, ko varam šobrīd darīt, lai palīdzētu šim viedoklim veidoties, ir mierīgi un cieņpilni sarunāties un kopīgi iestāties par vienotām vērtībām un demokrātiju," skaidro Pūce.
Viņa turpina – mūsdienu sabiedrības vajadzībām ar līdzšinējo pieeju ir par maz, jo liela sabiedrības daļa ir apguvusi un lieto valodu, kā arī jūtas piederīga Latvijai. Turpmāk jāskatās plašāk caur sabiedrības saliedēšanas prizmu.
"Sabiedrības saliedētība balstās Satversmes vērtībās, eiropeiskās vērtībās un izpratnē, ka Latvijas valstiskums, neatkarība un drošība ir mūsu pamats, gan mūsu kopīga, gan katra individuāla atbildība un pienākums. Sabiedrības saliedētība nodrošina cilvēktiesības, viedokļu dažādību un ļauj visām sabiedrības grupām sasniegt savu potenciālu, tā arī aizsargā mazaizsargātās grupas, tostarp bērnus, seniorus, cilvēkus ar invaliditāti. Tas ir laikietilpīgs un konstants darbs, pie kā valstij ir jāstrādā katru dienu," rezumē SIF sekretariāta direktore.
Aptauju veica pētījumu centrs SKDS laikā no 2022.gada 17. marta līdz 21. martam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
