Kvantitātes vietā kvalitāte: kā nepārēsties svētku laikā un ēdienu patiesi izbaudīt
Svētku laiks visbiežāk ir tas, kurā mēdzam pārkraut svētku galdus un līdz ar to pārēsties, galu galā sastopoties ar dažādiem gremošanas traucējumiem. Taču tam tā nav jāpaliek mūžīgi. Eksperti iesaka šajos svētkos kvantitāti nomainīt pret kvalitāti, proti, svētku centrā izvirzīt kopā sanākšanu nevis ēšanu, kā arī ēšanas procesu izbaudīt.
Visbiežākais iemesls, kāpēc cilvēki pārēdas vai ķer pēc kāda našķa ir stress. Tu paēd, gūsti mierinājumu un šo sajūtu atceries nākamreiz, tādējādi izveidojas apburtais loks, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Artūrs Miksons. Līdz ar to atslēga nav tajā, ka cilvēks atrod, kā veselīgāk ēst brīžos, kad ir šis kairinājums stress, bet gan meklēt stresa cēloni un risināt to.
Viņam pievienojas arī apzinātās ēšanas trenere un starptautiski sertificētā veselības un labizjūtas (wellness) koučs Inese Millere, kas norāda – daudziem neizdodas saglabāt veselīga dzīvesveida paradumus, jo cilvēki neaizdomājas, ka, arī ieviešot jaunu kārtību, stresori nepazudīs.
Te Millere iesaka uz ēdienu, ja ir tieksme tajā meklēt mierinājumu, palūkoties citādāk, proti, ēdiens nav tikai tas, ko ieliekam mutē. Ēdiens ir arī komunikācija, atmiņas, dzirdētais, redzētais. "Aizejot uz sporta centru, teātri vai kino vai uztaisot grāmatu klubu, es "pabaroju" sevi ar jauniem iespaidiem, mans sirds "izsalkums" ir apmierināts, un man tradicionālais ēdiens ir vajadzīgs mazāk," stāsta apzinātas ēšanas trenere.
Tiesa, mēdz būt arī otra galējība, kur stresa ietekmē cilvēks neēd, kā dēļ ar laiku sāk krist svars.
Speciālisti gan uzsver – stress nav vienīgais, kas ietekmē mūsu ikdienas paradumus, tostarp apetīti. Tikpat svarīgs ir arī miegs, un cilvēkam naktī ieteicams gulēt septiņas līdz astoņas stundas, lai varētu organismam nodrošināt veselīgu hormonu izdali un nerastos pārmērīgi liela izsalkuma sajūta, skaidro gastroenteroloģe, interniste, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste Zane Straume.
Tāpat speciālisti vērš uzmanību – novērojot kādas problēmas, tostarp ēšanas paradumos vai sajūtās pēc maltītēm, ir jāmeklē palīdzība. Var sākt ar konsultāciju aptiekā pie farmaceita, īsu brīdi lietot bezrecepšu preparātus, bet, ja tie nepalīdz, jādodas pie ģimenes ārsta. Primārās aprūpes speciālists palīdzēs piemeklēt atbilstošāko ārstēšanu, kas paredz arī dzīvesveida maiņu, un pēc nepieciešamības piesaistīs kādu citu speciālistu, piemēram, gastroenterologu vai psihoterapeitu.
Kā pasargāt organismu svētku laikā?
Ģimenes ārste Gunta Tīcmane mudina atkāpties no dažādiem ticējumiem un šķietamiem svētku pienākumiem, jo uz galda obligāti nav jābūt ne 21, ne arī septiņiem ēdieniem. Viņa aicina galveno uzmanību vērst uz skaistu galda noformēšanu un kopā sanākšanu nevis ēdienu.
Psihoterapeits Miksons papildina, aicinot atcerēties par to, kas ir viesi, kurus uzņemsim, un kādas ir viņu vēlmes attiecībā pret ēdienu. Gatavojam nevis to, ko tradīcijās pieņemts darīt, bet to, kas tiešām visiem garšos. Kā arī sev jāatgādina, ka tomēr nedzīvojam trūkumā, tāpēc svētku galdu nav nepieciešams pārkraut ar ēdienu. Jā, to vajag sagatavot pietiekami, bet vienmēr var paturēt prātā iespēju to papildināt, piemēram, aizejot uz veikalu vai tamlīdzīgi.
Tāpat ēšanai jāpieiet kā procesam, norāda apzinātas ēšanas trenere Millere. "Sākumā pārskatu galdu un izvēlos "labāko cepumu ciemā", proti, izvēlos tieši to, ko es gribu, un esmu klāt ēšanas procesā. Nerunāju ar pilnu muti, necenšos apēst visu. Apsēžos, sasmaržoju, sagaršoju un cenšos saprast, kad ir pietiekami."
Visbeidzot gastroenteroloģe Straume piebilst – ēšanas procesā nevajag darīt blakus lietas, piemēram, skatīties televizoru vai kādam zvanīt, bet gan esam ēšanas brīdī. Tad viss, tostarp prāts un gremošanas sistēma, koncentrējas ēšanai, un cilvēks no apēstā gūst vislielāko baudījumu un atbilstošu sāta sajūtu.
Noskaties pilnu duskusiju "Ēšana kā mierinājums – kā palīdzēt organismam un prātam. Diskusija ar ekspertiem" un uzzini vairāk par dažādiem cilvēku ēšanas paradumiem, tostarp kā tos mainīt, un to ietekmi uz organismu.
Paneļdiskusijā piedalījās vairāki profesionāli veselības speciālisti: Inese Millere – apzinātās ēšanas trenere un starptautiski sertificētā veselības un labizjūtas (wellness) koučs; ārsts psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs – Artūrs Miksons; ģimenes ārsts – Gunta Tīcmane un gastroenteroloģe, interniste, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste – Zane Straume.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
