Latvijai jāturpina skaidri paust nostāju par SOK lēmumu pieļaut agresorvalstu sportistu dalību Parīzes spēlēs

Otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas deputāti diskutēja par Latvijas sportistu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs.

Gan Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK), gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji aicināja turpināt uzturēt vienotu Latvijas nostāju par SOK lēmumu pieļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs. Tikmēr Latvijas Paralimpiskās komitejas ieskatā jautājuma risināšanā būtu jāiesaistās arī Ārlietu ministrijai.

Ne visās valstīs esot skaidra un vienota izpratne par to, kāda Krievija ir kā agresorvalsts, apgalvoja IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV). Viņa aicināja palīdzēt ukraiņiem veikt skaidrojošo darbu, lai motivētu citas valstis pieņemt skaidrākus un nosodošākus lēmumus. "Tas, ko mēs varam darīt, ir uzturēt viedokli un skaidru pozīciju, ka SOK lēmums ir aukstasinīgs, amorāls un mums tas nav pieņemams," uzsvēra Reinberga.

Ja SOK lēmumu nemaina, par turpmāko Latvijas rīcību esot nepieciešams konsultēties ar pašiem sportistiem, kuriem būtu jādomā, uz kādām atrunām varētu piekrist dalībai ar sportistiem no Krievijas un Baltkrievijas. Tie varētu būt "ļoti skaidri nosacījumi", piemēram, formāls ētikas kodekss.

LOK ieskatā, būtu jāuztur vienots spiediens uz starptautiskajiem sponsoriem. LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks aicināja nepieņemt lēmumu "uz emocijām", norādot, ka laiks lēmumu pieņemšanai vēl esot pietiekams.

Ja Latvija tomēr izšķirsies par nepiedalīšanos, tam var būt noteiktas sekas, piemēram, finansējuma ierobežošana, brīdināja Lejnieks.

LOK Atlētu komisijas vadītāja Gunta Vaičule atklāja, ka šobrīd lielākā daļa citu valstu sportistu varētu atbalstīt SOK nesen pieņemto lēmumu.

"Droši vien viņiem, neesot kaimiņvalstīs ar Krieviju un Baltkrieviju, varbūt nav īsti skaidrs, kāds politisks instruments šajās valstīs ir sports," viņa sacīja, paužot bažas, vai būtu iespējams mainīt sportistu nostāju.

Ukraina turpina uzklausīt tās sportistu nostāju, tāpēc lēmums par dalību vēl nav pieņemts. Ukrainas Atlētu komisija šobrīd gan neizskata olimpisko spēļu boikotu, atklāja Vaičule.

Tā vietā tiek apkopota informācija par situācijām, kad sportisti ar neitrālu statusu ir piedalījušies starptautiskās sacensībās, un kā situāciju atspoguļo Krievijas un Baltkrievijas mediji.

Savākto informāciju Ukraina nodos SOK "un darīs visu iespējamo, lai šādas situācijas neatkārtotos olimpiskajās spēlēs".

Kopsēdē deputāti vienojās vērsties pie Francijas parlamenta ar aicinājumu neielaist valstī Krievijas un Baltkrievijas sportistus, kā arī pie starptautiskajiem sponsoriem.

Pie jautājuma par Latvijas sportistu dalību olimpiskajās spēlēs deputāti varētu atgriezties pēc mēneša.

Tāpat portāls "sport.err.ee" ziņo, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Olimpiskās komitejas nosūtījusi kopīgu vēstuli SOK, pieprasot paskaidrojumus par Krievijas un Baltkrievijas sportistu pielaišanu 2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Ukraina turpina uzklausīt tās sportistu nostāju, tāpēc lēmums par dalību vēl nav pieņemts. Ukrainas Atlētu komisija šobrīd gan neizskata Olimpisko spēļu boikotu, atklāja Vaičule.

Tā vietā tiek apkopota informācija par situācijām, kad sportisti ar neitrālu statusu ir piedalījušies starptautiskās sacensībās, un kā situāciju atspoguļo Krievijas un Baltkrievijas mediji.

Savākto informāciju Ukraina nodos SOK "un darīs visu iespējamo, lai šādas situācijas neatkārtotos Olimpiskajās spēlēs".